Čau. te atkal es. Zinu, ka daudzi gaida nākamo "Vilkaces" nodaļu, bet nāksies paciesties, jo pagaidām esmu kojās un mājās pie sava pc tikšu vien 6dien (varbūt).
Ceru, ka patiks mans jaunākais murgojums un sorry par kļūdām!
Citi raksti manā profilā! ;)
....
Kā kliedziens bez vārdiem,
Piepeši es vairs neesmu nekas.
Kā tauriņš ar aplauztiem spārniem,
Es nezinu, ko domāt, ko darīt, kurp iet.
Riet saule, es tai noskatos pakaļ.
Varbūt, varbūt man paliks rīt labāk.
Varbūt tukšums un aukstums aizies no sirds,
Atgriežot tajā līksmi un cerību.
Aust saule, bet ciešanas nebeidzas.
Jauna diena, kurā asaras neizsīkst.
Es gribu saprast, kādēļ un kā
Tik slīkstu vēl dziļāk tumsībā.
Tik slīkstu vēl dziļāk atmiņās
Un pamazām izplēn mans patiesais “Es”,
Paliek vien ķermenis, tukša čaula,
Kas teju, teju sairs pīšļos.
Dzimst jauna diena, paspīd cerību stars,
Taču tas nebūt nav manējais.
Dienu no dienas klusi atgādinu sev,
Ka varbūt, varbūt rīt būs man labāk...
