Valdis pēc mēbeļu bīdīšanas devās mājās, jo nebija ieplānojis tusēties pie Edmunda. Bet vēlāk nebija miera no Edmunda, liekas ka telefons no sms lielā daudzuma uzsprāgs. Raksta:" Bez Valda nav ballīte, un ka bez sava otrā pilota nevar iztikt." Valdis nespējis izturēt aizgāja ar pie Edmunda. Tur ballīte iet pillā sparā. Daudz dažādu cilvēku kas manāmi jau ir iesiluši. Edmunds planējot pa māju, cauri pūslim pie Valda klāt. "Vecīt, tu tomēr atnāci! Paskaties cik daudz te meiteņu, še iepļauj aliņu un ņem kādu ciet." V:"Labi, tikai vienu aliņu!" Un par meitenēm es nezinu, paskatīšos." Edmunds aizplanē tālāk, pie meiteņu bariņa, dejot. Valdis pie uzkodu galda, palika viens sūcot aliņu un vērojot apkārtni. Un te pēkšņi Valdis pamanija meiteni no autobusa kurai iekrita klēpī. V:"Nu ko, jāiet pamēģināt parunāties, bet ko viņa teiks par notikušo autobusā, man kauns." Tikmēr Valdi pamanija pati meitene un smaidīdama gāja klāt Valdim. Valdis satraucies saspiedis pudeli cieši, un gaidija kas tad nu būs. Meitene pienāca Valdim klāt, sasveicinājās ar Valdi. Valdis, kā jau normāls čalis atņēma sveicienu un piedāvāja kaut ko dzeremu. Meitene ar neķītru smaidu sejā teica:"Neuztraucies tik ļoti, savādāk būs kā autobusā, viss ir labi." un piemiedz Valdim ar aci. Un paņēma aliņu kas bija uz galda. V:"Labi ka tā! Bet tas paliks atmiņā vel ilgi" pie sevis klusi nodomā. "Meitenīt, kādā tad vārdā tevi dēvēt? Ja nav liels noslēpums." M:"Sauc mani par Mariju. Dzīvoju divas pieturas tālāk no šejienes."
Tev patiks šie raksti
