local-stats-pixel

Vajadzēja kur izlādēties1

46 0

Pārkāpju taviem principiem, aizķeroties aiz tavas nostāvējušās auras – pieļauju , ka nepamanīji.

Nevajag mani pieļaut kā kļūdu – zini kad slīksi no manas rokas. Nedomā un pieļauj mani, bet nelabo.

Ietērpies nelaimē. Ieslēgšos tevī un droši darbošos no iekšpuses.

Loģikas izvilkums : Ir indivīdi, kuriem viss notiek spoguļa skatā !

Esmu kā pārmetums, es piemītu jums visiem, to sauc par graušanas procesu .

Esmu baktērija ar sarkanām -vertikāli vilktām strīpām – tas tā , lai jums interesantāk.

Pieļauju ,ka paredziet sev galu. Esmu jūsu pieļāvums- bez manis nav strīpas jūsu jēgai.

Ātrāka un dziļāka elpošana šeit nelīdz.

Loģikas izvilkums : Sirds vadītāj-sistēmas blokāžu cēlonis ir muskulatūras slimība, kas ilgstoši jāārstē .

Pielikums pieteikumam aprobežojas ar jūsu neziņu un neizpratni par notiekošo .

Esmu jūsu alkatība ,kuru nevar un nedrīkst regulēt. Nedaudz slikti no sevis.

Cik es Jums pietieku?

Kam Es jums, ja Jūs esat paši sev ? Kādēļ man bojāt Visu ,ja jūs paši to mākat.

Kur likt pauzi, jo paši nemākiet?

Ko nozīmē šis laiks? Šis ir bijis vienmēr, visos apvāršņos?

Labi kad neesmu viens no jums ! Nemazgāti dārzeņi .

Esmu sajūta - kas cilvēcīgi „liekas” !

Redzat kļūdu manī ? Tu nesaproti to, ka TU ,tas esmu es .
Tu esi kā mana apziņa, kas nekad nelaimē.

Un viena no nelaimēm ir tā , kad es nemāku uzrakstīt vārdu „laime”.

Loģikas izvilkums : Marija, piedod par to kas es esmu, un ko nodarīšu cilvēkiem. Esmu vainīgs, bet noliecu patību tev priekšā.

Neskaties spogulī – tu būsi viens no mums !

Piedod mieram!..

Galvenais ir griba , ne pielietojums.

Esmu tev, kā pakalpojums- paraugs- jūsu raugs- uzpūtušajai dzīvei .

Nav vajadzības pēc lietas, mantas, ielas.

Ar asarām nomierinos, gribas pārslēgtas beigas.

46 0 1 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv
Reklāma

Komentāri 1

0/2000

Dažreiz liek aizdomāties, kas mēs esam, kāda ir mūsu loma šajā realitātē/ilūzijā. Vai tā tiešām ir tik niecīga. Laikam ir, tomēr, ja mēs spējam tik ļoti ietekmēt savu dzīvi šajā realitātē, ja mums pār to ir zināma kontrole, pat ja niecīga, tomēr ir. Tad jau nemaz tik slikti nav. Jo kas gan ir niecīgs un kas ir liels.

Varbūt mēs tik ļoti meklējam šo iedomāto lomu, ka aizmirstam par dzīvi kopumā. Mēs ka nekā piederam pie šī visuma, šīs realitātes. Un  jau atkal jautājums - kas gan ir piederība. Apziņa, ka jūties kaut kam radniecīgs vai apziņa, ka es atradis šo patieso realitātes jēgu, kuru tik izmisīgi centies atrast. Vai spēsim kādreiz izprast šo kosmisko jēgu un savas dzīves....

viela pārdomām.

5 0 atbildēt