Jauns gads parasti ir atskaites punkts par paveikto un laiks jaunu izaicinājumu izvirzīšanai. Man jaunais gads bija iesācies lieliski. Bija izveidojušās interesantas “neattiecības” ar Sandru (neattiecības ir attiecības, kurās viens otram nekādus paskaidrojumus nav parādā), mani pagājušā gada mērķi pa lielam bija sasniegti, bet visvairāk mani iepriecināja fakts, ka mans dzīvokļa projekts beidzot bija pabeigts!
Tiem, kas neseko līdzi visiem rakstiem, kā arī jaunākajiem šī bloga lasītājiem, paskaidrošu, ka pavasarī nopirku remontējamu dzīvokli, kuru nolēmu ātri izremontēt, un nodot īrei, vai, ja būs labs piedāvājums, pārdot ar peļņu. Beidzot, ar pāris mēnešu kavēšanos remonts ir pabeigts. Uh, tas tik bija viens piedzīvojums. Savos bloga ierakstos es šai tēmai pieskāros tikai tā, garāmejot, jo negribu nevienu garlaikot ar stāstiem par buvniecības cenu kāpumiem, materiālu neesamību, nepareizām dībeļu izvēlēm, santehnikas kavēšanos utt. Bet nu šis projekts ir beidzies. Vismaz būvniecības stadija ir pabeigta. Vēl jau jāatrod īrnieks. Iepriekš rakstīju, ka nebiju līdz galam izdomājis, vai meklēšu šim īpašumam ilgtermiņa īrnieku, vai menedžēšu īstermiņa īres projektu. Ar īstermiņa īri var labāk nopelnīt, bet ilgtermiņa īre prasa mazāk galvassāpes. Ja būs labs piedāvājums iegādāties īpašumu, tad arī to apsvēršu. Tagad esmu nolēmis, ka dzīvoklim meklēšu ilgtermiņa īrnieku. Slēgšu līgumu uz gadu, un tad skatīšos, ko darīt tālāk. Tagad tikai smuki jāsabildē šis īpašums un jāliek SS’ā iekšā. Par to kā man ar to veiksies, ziņošu nākošajos ierakstos.
Ar Sandru man turpinājās interesanta sarakste e-pastā. Mani vēl aizvien mulsināja šāda komunikācijas formas izvēle, bet ko lai dara, ja viņa nedod man citus savus ciparus. Tiekamies mēs reti, bet tikšanās ir kaisles pilnas. Kopš mūsu “pirmā randiņa” pēc ziemassvētkiem, janvārī mēs tikāmies vēl tikai divas reizes. Abas divas reizes pie manis mājās. Kad piedāvāju viņai aizbraukt kaut kur, aiziet uz kino vai ko tamlīdzīgu, viņa vienmēr atsaka un aizbildinās ar kaut kādiem nekonkrētiem iemesliem. Es nojaušu, ka viņa dzīvo dubultu dzīvi, un viņa negrib jaukt savu parasto ikdienu ar to nerātno izklaidi, ko piedāvāju es. Pagaidām mani viss apmierina, izņemot neziņu. Stulbi ir nezināt pat viņas uzvārdu. No otras puses, viņa nāk un iet kad grib un neko no manis neprasa. Vai tad tas nav tas, ko es vēlos? Varbūt, bet es jūtu, ka gribētu viņu satikt biežāk, un vēlams ārpus mana dzīvokļa sienām, jo kopā ar viņu jūtos lieliski, gan fiziski, gan emocionāli.
Un vēl es baigi izbaudu ziemu! Instagram sekotāji būs pamanījuši vairākus ziemas prieku video, ko esmu salicis. Baudu sniegotos Pierīgas ceļus ar savu eM’ku. Kad atslēdzu visas auto asistēšanas funkcijas, tad sākās īstā bauda. Adrenalīna devu saņemu ne tikai no paša braukšanas kaifa, bet arī dēļ uztraukuma nesabojāt savu auto. Šī mašīna maksā baigo naudu, un vienu reizi jau pamatīgi ielikos grāvī. Tie bija sīkumi, bet baigi negribētos kārtīgi apskādēt šo auto, tāpēc sapratu, ka šādiem priekiem vajadzīgs ir winterbeater’s. Bet par to pastāstīšu kādā no nākamajiem rakstiem.
Tikšana pie šī auto bija mana pagājušā gada prioritāšu saraksta augšgalā, tāpēc sameklēju savu pagājušā gada apņemšanās plānu, lai saprastu, ko no tā esmu izpildījis, un ko ne (apņemšanās 2021).
Tātad pa punktiem pēc kārtas:
1) Darīt visu iespējamo, lai ātrāk saņemtu savu auto.
Šis ir izpildīts. Un, ja vērtēju, par ko esmu visvairāk priecīgs visa gada garumā, tad tikšana pie M6 ir mana gada lielākais gandarījums. Es daudz neko te vairāk nepiebildīšu, jo esmu par šo auto diezgan daudz rakstījis. Pateikšu tikai, ka esmu ar šo auto ļoti apmierināts, tieši performances, komforta un praktiskuma savstarpējo attiecību dēļ.
2) Vairāk ceļot.
Jā, nu šai ziņā protamus gribētos vairāk, bet arī šajā gadā diemžēl pasaule atskārta, ka pandēmija nepazudīs tik ātri, un bija pietiekami daudz ceļošanas ierobežojumu. Bet tik un tā, biju izbaudīt Kipras sauli, kā arī tas neaizmirstamais ceļojums uz Kopenhāgenu noteikti paliks manās atmiņās uz visu mūžu. Bet šai ziņā varēju darīt ko vairāk. Jālabojas.
3) Ieguldīt naudu nekustamajos īpašumos.
Šo punktu arī esmu izpildījis, un, lai arī pagaidām šī projekta ietvaros ir bijuši tikai izdevumi, pēc būtības esmu šo izpildījis pilnībā.
4) Izremontēt vecāku vasarnīcu.
Jā, šo punktu ar lepnumu varu pateikt, ka arī esmu izpildījis. Vispār tā sajūta, kas radās, kad izdarīju ko labu vecākiem, bija fantastiska. Domāju, ka arī šajā gadā mēģināšu izdarīt ko jauku ne tikai sev, bet arī kādam citam radīt prieku. Dots devējam atdodas.
5) Sākt pelnīt ar biznesu, kurš man ir kopīgs ar Dāvi.
Šī apņemšanās gan galīgi pazuda visās pagājušā gada ikdienas dzīves niansēs. Man pat negribas par to neko daudz rakstīt. Vienkārši jāsāk darīt. Varbūt šogad.
Atskatoties uz šo saraktu, secinu, ka vienīgais, par ko ir škrobe, ka nesanāca tā ceļošana. Bet vispār Vērša gads bija labs. Arī intīmās dzīves ziņā bija interesanti. Gada pašā sākumā es žonglēju ar attiecībām starp Annu un Natāliju. Kad beidzās visa tā Annas drāma, tad līdz pat Alisei, nekā patstāvīga man nebija, bet ik pa kādam vienas nakts sakaram gan gadījās. Visspilgtākais no tiem bija ar Valēriju no Preiļiem. Un pašā gada nogalē, protams, mana jaunā aizraušanās ar noslēpumaino Sandru. Naudas ziņā, arī viss pagājušajā gadā bija pat ļoti ok, esmu gandrīz dubultojis ienākumus salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Tiesa gan, arī izdevumi ir bijuši krietni lielāki. Tas gan nav pareizi teikts “izdevumi”, “investīcijas” būtu pareizāks vārds šajā kontekstā. Respektīvi, par dzīvi nevaru sūdzēties, bet nedrīkst arī gulēt uz lauriem. Tāpēc, jāizveido apņemšanās arī Tīģera gadam.
Ar manām 2022. gada apņemšanās sarakstu vari iepazīties bloga raksta turpinājumā - TE
