Iespējams, ka drīz vien Jums uzkritīšu uz nerviem, bet tās jau Jūsu problēmas.
Šodien mani kaut kas pārsteidza.
Stāvēju tramvaja pieturā un to gaidīju. Drīz vien man pievienojās kāda veca pensionāre, divi jauni puiši un viena jauna meitene. Meitene sāka runāt ar puišiem, kad pēkšņi mūsu uzmanību piesaistīja viens interesants skats.
Jauns puisis. Tā ,apmēram, ap 20-25 gadus vecs vīrietis cenšas izlīst caur margām. Tām, kuras atrodas tramvaja pieturās, ja tā pietura atrodas ceļa malā. Nu, Jūs jau sapratāt.
Protams, ka pāris reizes gandrīz mašīnas buferi šo gandrīz paķer aiz kājās, gandrīz novelk uz šosejas. Es stāvēju un klusi pie sevis šausminājos, bet jaunie puiši ar meiteni man blakus to darīja skaļi. Bez rupjiem vārdiem protams neiztikt.
Laikam džekam dzīvot apnicis. Visiem žēl, ja mašīna šo notriektu.
Tad viens no puišiem iesaucas: "Eu! Bet viņam tak bērns rokās!"
Jā. Ieskatos un jaunajam "caurmargulīdējam' rokās maza meitenīte.
Protams, ka man ar šoks, kur ir prāts ar mazu bērnu tādām vietām līst cauri, kur tevi ātri vien uz šosejas var izsmērēt, ar visu bērnu.
Tad mazliet mani pārsteidza meitenes vārdi:
"Tas jau galīgs kroplis! Ar bērnu! Pats lai izšķīst uz tā asfalta, bet bērns...."
Man prieks par to, ka uztraucamies par jauno paaudzi. Mani tas ļoti priecē, bet vai tad būs kāds labums, ja bērns paliek bez tēva?
Šī vīrieša rīcība bija ļoti KRETĪNISKI nepareiza. Viņš riskēja ar bērna dzīvību, bet tomēr.
Kā Jūs domājat? Vai šis vīrietis bija pelnījis par savu neapdomīgo rīcību "izšķīst uz asfalta" ?
