Nu sveikiņi pirmajā oktobrī. Lai nu kā izbaudiet rakstu un nepadoaties aukstumam un ejat uz skolu. (jūtos kā mana mamma) Izbaudiet:))
***
Dzirdēju kā zvana telefons, bet es nevarēju piecelties, jo sāpēja galva. Atvēru acis biju pārsteigta, jo man blakus gulēja kails Dens, zvanīja dena telefons es mēģināju viņu pamodināt bet viņš necēlās. Paņēmu telefonu uz izlasīju, ka zvana nepazīstams nummurs, atbildēju.
‘labrīt, kas noticis?’’
‘’te zvana no viņa darba, kur ir dens?’’
‘’viņš guļ, kas notiek?’’
‘’viņš jau pusstundu kavē, lūdzu pamodiniet viņu.’’
‘es viņu modināšu un pēc desmit minūtēm viņš būs.’’
‘’paldies.’’viņš nolika pirmais, bet es sāku modināt Denu. Es viņu bužināju, čukstēju viskaut ko ausī, skūpstīju viņu, bet viņš negribēja celties, es pieņēmu pašu briesmīgāko lēmumu. Es saņēmu spēkus un ripināju viņu laukā no gultas.
‘’Kas notiek?’’
‘’tev zvanījano darba kāds puisis, tu kavē jau pusstundu.’’
‘’Nopietni?’’
‘’Jā, ģērbjamies un es tevi aizvedīšu uz darbu.’’
‘’Labi, bet tikai vienu bučiņu, labi?’’ es līdu un viņa pusi, jo gribēju iedot viņam vienu buču, bet viņš reaģēja ātrāk un noguldīja zem sevīm un sāka skūpstīt mani.
‘’den mums abiem jāiet uz darbu, beidz.’’Caur skūpstiem sacīju.
‘’vēl desmit minūtītes.’’
‘’Es teicu, ka pēc desmit minūtītēm būsi darbā.’’
‘’Nevajag melot.’’ Nu man arī bija vienalga, mani pārņēma emocijas, līdz brīdim, kad pie durvīm kāds sāka klauvēt.
‘’Izliecies, ka neesi mājās.’’dens teica.
‘’es nevaru.’’izlīdu no gultas, uzvilku zīda halātu uz devos atvēt durvis. Klauvējieni palika tikai uzstājīgāki.
‘’es taču jau nāku.’’ Atvēru durvis, bet mani sagaidījaliels pārsteigums, pie durvīm stāvēja Linsija.
‘’čau, pie tevis ir Dens?’’
‘’Jā, kapēc jautā?’’
‘’jo man viņu vajag atpakaļ kā pārinieku.’’
‘’Mīļā, kas tur ir?’’dens jautāja iznākam no guļamistabas vienās apakšbiksēs.
‘’Linsija, Dārgais.’’Speciāli Linsiju kaitināju, jo zināju ka viņai dens patīk.
‘’Linsij, ko tu šeit dari?’’
‘’es atnācu aprunāties ar tevi.’’
‘’tad kāpēc tu esi atbraukusi pie Lisas?’’
‘’jo darbā tu nebiji, mājās arī ne un atcerējos, ka tu ar Lisu bijāt pārinieki un pēc tam labi draugi, tāpēc domāju, ka viņš varbūt ir ieskrējis šeit.’’
‘’linsij, man ir jāsteidzas uz darbu, tāpēc lūdzu ej.’’
‘’Kāpēc?’’
‘’jo tu viņam neintresē.’’Pateicu, jo zināju, ka viņa nenomierināsies.
‘’tu ilgi vairs nebūsi kopā ar to neglīto.’’viņa sacīja Denam, bet es to neuztvēru nopietni.
‘’Vācies prom no mana dzīvokļa.’’Pateicu un aizvēru durvis.
‘’Den?’’
‘’Man liekas, ka viņa ir jukusi.’’
‘’Bet man gribas tavu buču un mums jābrauc uz darbu.’’ Dens izpildīja manu pirmo vēlmi.
‘’Ko tu vari darīt tajā darbā? Tu tā pat esi priekšniece.’’
‘’Man ir tikai viena padotā, kas pašlaik strādā kopā ar mani uzņemšnā. Un tieši tāpēc, ka esmu priekšniece man jābūt darbā, bet tu esi kāda padotais un tāpēc tev ir jābūt darbā.’’
‘’Mani piesegs Alekss.’’
‘’Kas ir Alekss?’’
‘’tas kas tev zvanīja, pārinieks.’’
‘’mums tā pat nav daudz laika, bet man vēl jāieiet dušā.’’
‘’Man arī, ejam kopā?’’
‘’tikai tad ja mēs patiešām iesim dušā, nevis kaut ko citu.’’
‘’Nu labi.’’dens to teica pārspīlēti bēdīgi. Gājām uz dušu. Es noģebos pirmā, pēc tam dens. Viņš saputoja mani pirmo, bet pēc tam es viņu, ātri vien mēs izlīdām no dušas, jo bija beidzies siltais ūdens, laikam tas tāpēc, ka vakar bijām vannā.
Es ātri uzvilku jaunos samta, jūraszilos legingus un baltu, caurspīdīgu blūzīti, matus sapinu skujiņā, bet kosmētiku uzliku minimāli, man nepatika pārspīlēt. Ieejot virtuvē mani sagaidīja termokrūze ar kafiju un cepumi. Paņēmu veselu paciņu un iemetu somā, jo nebija laika paēst. Dens paņēma jogurtu un banānu. Gājām un mašīnu, es braucu, jo teicu lai viņš paēd,jo tikai dēļ manis viņš būs nepaēdis.
‘’Kur man te jābrauc?’’
‘’tur aiz slimnīcas ir vēlviena liela māja un tur ir mūsu darba vieta.’’
‘’skaidrs.’’es peibraucu klāt pie garāžām un izkāpu no mašīnas, lai vēlreiz noskūpstītu, jo pirmstam es nepaspēju to izdarīt.
‘’Ak šī ir tā meitene, dēļ kuras var kavēt darbu, Den.’’Pārtrauca kāds puisis.
‘’atceries mīļā, šis ir Alekss.’’
‘’Prieks iepazīties, Lisa.’’tam sekoja rokasspiediens.
‘’vari iečekoties manā vietā?’’ jautāja Dens pasniedzot aleksam savu kartiņu.
‘’Paliec sveika, dena draudzene lisa.’’viņā paņēma dena kartiņu un aizgāja. Mēs atkal palikām divatā, bet man jau bija jābūt darbā.
‘’Man jau ir jābūt darbā.’’sacīju.
‘’bet tu esi priekšniece.’’
‘’tieši tā,esmu.’’
‘’Nu labi.’’sekoja skūpsts un es gālu uz savu auto.
‘’Pagaidi!’’iesaucos’’Cikos tev šodien darbs beidzas?’’
‘’Ap sešiem septiņiem, a kas?’’
‘’Man vairs nav siltais ūdens, es aizbraukšu pie sevis savākšu drēbes un atbraukšu tev pakaļ un tad dosimies pie tevis, labi?’’
‘’gaidīšu tevi, bučiņas.’’
‘’tev lielākas.’’Pasmaidīju un iekāpu mašīnā. Braucu uz savu darbu ar pacilātu noskaņojumu, jo laikam šis bija viens no labākaiem rītiem.
