Vācija.
1.Ģeogrāfiskais stāvoklis.
Vācija atrodas Eirāzijas kontinentā, Eiropas daļā, Centrāleiropā. Viena no jaunākajām valstīm Eiropā. Vācija ir valsts, kurai nav nekādu dabisku barjeru ne uz rietumiem, ne austrumiem un tā atrodas Eiropas pašā vidū. Pēc Otrā pasaules kara tā tika sadalīta divās atsevišķās valstīs – Rietumvācijā un Austrumvācijā 1990.gadā abas Vācijas daļas tika atkal apvienotas. Vācija sastāv no 16 federālajām zemēm: Bādenes - Virtenbergas, Bavārijas, Berlīnes, Brandenburgas, Brēmenes, Hamburgas, Hesenes, Meklenburgas – Priekšpomerānijas, Lejassaksijas, Ziemeļreinas – Vestfālenes, Reinzemes – Pfalcas, Saksijas, Saksijas- Anhaltes, Šlēsvigas – Holšteinas un Tīringenes.
2.Vācijas platība, iedzīvotāju skaits, izvietojums, galvaspilsēta.
Vācijas platība ir 356 959 km2, salīdzinoši tā ir apmēram 5 reizes lielāka par
Latviju, un ir mazāka tikai par Spāniju un Franciju, Eiropā.Iedzīvotāju skaits - 82 441 000 . Galvaspilsēta Berlīne.
3.Robežvalstis, okeānu un jūras robeža.
Vācija atrodas starp Nīderlandi un Poliju, dienvidos no Dānijas. Tā robežo Baltijas jūru un Ziemeļjūru, kā arī tādas valstis kā Austriju, Beļģiju, Čehiju, Dāniju, Franciju, Luksemburgu, Nīderlandi, Poliju un Šveici. Vācijai pieder Austrumfrīzu salas un daļa Ziemeļfrīzu salu Ziemeļjūrā, un Rīgenas sala, Fēmarnas sala un daļa Ūzedomas salas Baltijas jūrā.
4.Īss ieskats vēsturē.
Berlīne ir lielākā pilsēta Vācijā gan no iedzīvotāju skaita, gan platības viedokļa. Berlīne ir Vācijas galvaspilsēta jau kopš 1871.gada, kad tika izveidota centralizētā Vācijas valsts. Tikai laikā, kad Vācija bija sadalīta VDR un VFR, no 1949.gada līdz 1990.gadam galvaspilsēta bija Bonna. Taču 1990.gadā pēc Vācijas atkalapvienošanās, Berlīne atkal kļuva par galvaspilsētu. Par Berlīnes vizītkarti var uzskatīt Brandenburgas vārtus. Vārti ir vēstures piemineklis, Berlīnes simbols. Apskates vērts ir arī slavenais Berlīnes mūris, kā arī pasaulē lielākais zoodārzs. Berlīnē atrodas arī viena no skaistākajām vietām – Postdama, bijusī Prūsijas karaļa rezidence. Berlīne ir kabarē un tehno dzimtene. Ik gadu Berlīnē notiek “Mīlas parāde”. Jūlijā Berlīnes ielas piepilda krāsainu parādes dalībnieku pūļi, kas aicina mīlēt un dejot tehno ritmos.
5.Dabas apstākļi.
Vācija atrodas mērenajā klimata joslā. Krasta līnija ir izrobota. Ziemeļos plešas plašas zemienes un līdzenumi, centrālajā daļā – vidēji augstu, erozijas nogludinātu kalnu rajoni un Austrumalpu kalnu apgabals dienvidos. Ziemeļdaļas līdzenumos ir auglīgas lauksaimniecības zemju platības, kuru liela daļa tikusi iekopta, nosusinot purvus vai atkarojot zemi jūrai. Augstākais punkts ir Cugšpice(2,963m) un zemākais-Noendorfā pie Vilsteres(-3,54m). Lielākās upes Reina, Elba, Donava. Ir lieli akmeņogļu un brūnogļu krājumi un unikāli kālija sāļu krājumi. Dzelzsrūda ir zemas kvalitātes, krāsaino metālu – svina, cinka, sudraba rūdu – krājumi ir nelieli. Vācijā ir arī nelieli naftas un dabasgāzes krājumi.
Vācijā klimats ir mērens bez ilgstošiem karstuma vai aukstuma periodiem. Ziemeļos valdošais ir piejūras, bet pārējā teritorijā kontinentāls klimats. Gada vidējā temperatūra ir apmēram 9oC. Janvārī, gada aukstākajā mēnesī, vidējā temperatūra ir no –2o līdz +2oC. Jūlijā, gada karstākajā mēnesī, vidējā temperatūra ir no 16o līdz 20oC. Vidējais nokrišņu daudzums svārstās no 710mm gadā ziemeļos līdz 2000mm gadā dienvidos. Nokrišņu visvairāk ir rudens un ziemas mēnešos.
6.Iedzīvotāji
Vācijā ir apmēram 83 miljoni iedzīvotāju. Vācija ir visblīvāk apdzīvotā valsts Eiropā.Lielākās pilsētas - Hamburga, Minhene, Ķelne, Frankfurte, Esene, Dortmunde, Štutgarte, Diseldorfa. Apmēram 7,3 miljoni ir cittautieši. Vācijas rietumdaļa ir daudz blīvāk apdzīvota kā austrumu daļa, kurā dzīvo tikai viena piektdaļa iedzīvotāju, jo tur atrodas rūpniecības centri un transporta mezgli. Trešdaļa iedzīvotāju dzīvo 82 lielās pilsētās, pārējie – mazās pilsētiņās un ciematos. Vācijas iedzīvotāji ir vācieši (91,5%), bet ir arī turki(2,4%), dāņi ziemeļos, sorbi austrumos un citas minoritātes kā horvāti, itāļi, krievi, grieķi, poļi un spāņi. Galvenā reliģija Vācijā ir kristietība, bet sastopams ir arī musulmanisms.
7.Iedzīvotāju nodarbošanās.
Eksportē automašīnas, ķimikālijas, metālus, pārtikas produktus, tekstilizstrādājumus. Visvairāk eksportē uz Franciju, ASV, Lielbritāniju, Nīderlandi, Austriju, Beļģiju, Spāniju un Šveici. Vācija ir otrā lielākā produkcijas eksportētājvalsts pasaulē. Importē to pašu no Francijas, Nīderlandes, ASV, Lielbritānijas, Itālijas, Beļģijas, Japānas un Austrijas. Audzē kartupeļus, kviešus, miežus, cukurbietes, augļus, kāpostus, kā arī liellopus, cūkas un mājputnus. Visā Dienvidrietumvācijā ir vīna dārzi.
8.Transports.
Vācija ir autogigantu zeme. Ražo Audi, BMW, Mercedes, Porshe, Volkswagen, Opel. Vācija ir arī automobiļu dzimtene, jo Karls Frīdrihs Bencs 1885.gadā ne tikai uzbūvēja pirmo plaši lietoto motokarieti, bet arī sāka automobiļu ražošanu. Ražo arī sporta apģērbus(Adidas), elektroniku(Bosch), porcelānu(Meissen) u.c.
9.Tūrisms.
Vācija ir bijusi dzimtene tādiem komponistiem kā Bēthovens, Bahs, Brāms un Vāgners, dzejniekiem- Gētem un Šilleram, filozofiem-Hegelam, Marksam un Nīčem. No Vācijas nākuši arī aktrise Marlena Dītriha un zinātnieks Alberts Einšteins. Pazīstami ir arī 1.formulas braucēji, brāļi Šumaheri.
Tūristi Ziemeļvācijā parasti dodas uz tās metropoli Hamburgu, vai arī uz vecajām pilsētām Brēmeni un Lībeku. Vācijā ļoti populāra ir slēpošana tās kūrortpilsētās Halca kalnos un Bavārijas Alpos.
Futbols Vācijā ir sporta veids numur viens. Pazīstamākais vācu klubs ir Minhenes Bayern.
Vācija priecē ar dažādām ainavām - skaisto Reinas upes ieleju, mežainajiem Harcas kalniem, Baltijas jūras pludmalēm. Vācieši ciena un sargā šo dabas bagātību.
Brandenburgas vārti - Berlīnes simbols. Celti 1788 - 91. Pirms Berlīnes mūra krišanas šie monumentālie vārti simbolizēja pilsētas šķelšanos.
Berlīnes Katedrāle - šī Neo-Baroka celtne bija galvenā Prūšu Protestantisma baznīca.
Svētā Nikolasa Baznīca - Vecākā baznīca Berlīnē. Pilsētas centrā dominē divi Svētā Nikolasa baznīcas zvanutorņi.
Pergamona muzejs - šis muzejs ir iedalīts 5 daļās: senlietu kolekcija, Vidējo austrumu muzejs, Islama muzejs, Ķīnas un Japānas porcelāns un keramika, populārās mākslas muzejs.
Nacionālā galerija - šajā ēkā atrodas 19. un 20. gs. mākslinieku - Ādolfa van Mensela, Maksa Lībermana un Franča Krīgera gleznas un skulptūras.
Vecais muzejs - Berlīnes pirmais publiskais muzejs, kas ir populārs tā 87 m garās neo-klasiskās kolonādes dēļ.
Dekoratīvās mākslas muzejs.
Filharmonijas halle.
Zooloģiskais dārzs - ir viens no lielākajiem zooloģiskajiem dārziem pasaulē ar 14 000 dzīvnieku.
Brēmene ir vecāka piejūras pilsēta. Brēmenes muzikantu pilsēta.
Drēzdene kļuvusi par Eiropas prestižāko mākslas un kultūras centriem, zināmu kā “Elbas Florence”. Diemžēl pilsēta 1945. gada 13 - 14 februārī gaisa uzlidojumu laikā tika stipri izpostīta, nogalinot vairāk kā 100 000 cilvēku un sagraujot daudzas celtnes.
Hamburga ir viena no pasaules svarīgākajām ostām.
Gleznu galerija - Šajās pompozi dekorētās Rokoko istabās atrodas vecākā vācu muzeja gleznu eksponāti no Itālijas, Francijas un Flāmu valstīm.
RÜGEN - Ziemeļjūrā tā ir Vācijas lielākā sala. Rietumu krasts ir ar neregulāru krasta līniju, veidojot mazus salu līčus. Austrumu krasts ir ar smilšu pludmalēm un krīta klintīm.
Jūrmalas kūrorti -pārsvarā tie ir salas DA malā - Binz, Sellin, Baabe, Göhre - piesaista ar drošajām pludmalēm.
