Sveiciens! Esmu klāt ar kaut ko jaunu - kārtējo dzejoli. 
Manuprāt, nav ko lieki runāt, vienkārši izbaudiet! 
Iepriekšējais dzejolis: http://www.spoki.lv/literatura/Nedelas-noskanas/603650
Tiem, kas vēl nav lasījuši: http://www.spoki.lv/literatura/Starp-Mums-1dalaIevads/600787
Tumsa
Tu atstāj mani
Un es sēžu šeit viena.
Nāk tumsa -
Maziem, klusiem solīšiem.
Tā ir piķa melna,
Man bail no tumsas!
Sajūtu vēsu elpas pūsmu.
Tā kļūst arvien aukstāka.
Pēkšņi tā kļūst par diegu.
Tas pāraug par virvi.
Spēlējos ar to tumsā.
Es iemīlēju to!
Bet tad, mana virve
Kļūst par ķēdi.
Ledus auksta
Tā vijas ap mani.
Tā žņaudz!
Tā žņaudz līdz
Liesma, kas mirdzēja
Manās acīs ir izdzisusi.
Tad tā dodas pie sirds.
Tā iznīcina mani no iekšpuses.
Tā karstā uguns manā sirdī,
Tā izdziest.
Nu mana sirds ir tikai pelni,
Tos aizpūš vējš,
Salts vējš.
Es necīnos ar ķēdi,
Es padodos.
Mokos sāpēs,
Bet nekustos.
Ķēde palaiž mani
Un es nokrītu uz ceļiem.
Tumsa,
Tā ir salta!
Tā nav karsta, kā man šķita.
Tā ir ledus salta.
Vairs nav liesmu manās acīs,
Vairs nav uguns manā sirdī.
Saltā tumsa mani apskauj,
Tā skūpsta mani,
Tā pavedina mani.
Es ļaujos tumsas ledainajam aukstumam.
Līdz manu liesmu vietā ir
Saltas lāstekas,
Sirdi aizstāj ledus spogulis.
Es esmu tikai statuja,
Salta statuja.
Lai jums jauks šis vakars! 
(ŠIS IR NEPIECIEŠAMS ATTIECĪGAJAM RAKSTZĪMJU SKAITAM!)
HHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHH
HHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHH
HHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHH
HHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHH
HHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHH
HHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHH
HHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHH
HHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHH
HHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHH
HHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHHH
