Tulkoti, īsi, šermuļus uzdzenoši stāstiņi #74
Tavi vecāki atkal bija ziņās. Viņi ilgojās pēc tevis.
Tur ir garš svešinieks, kurš dauzās pie tavām mājām. Drīz viņš uzzinās, ka nekad vairs netiks ārā.
Agrajos divitūkstošajos gados, kāds vīrietis nopirka rančo Teksasā. Pastaigājoties pa savu jauno teritoriju viņs lauka vidū ieraudzīja putnubiedēkli. Viņš tuvojās tam un sajuta, ka kaut kas smird pēc puvuma. Pacēlis uz augšu putnubiedēkļa drānas viņš atklāja, ka putnubiedēklis ir cilvēka skelets...
Reiz, kad es biju maziņš es pamodos ar, kādu vīrieti stāvam manas gultas kājgalī. Kaut kāda iemesla dēļ es izlēmu izlikties, ka guļu un tad varbūt viņš aizies prom. Pēc brīža es patiešām iemigu. Pēc, kāda laika es atkal pamodos un vīrietis bija prom. Es pateicu to saviem vecākiem, taču viņi man nenoticēja.
Vai tu kādreiz esi sajutis deža vū sajūtu? Tu, taču zini to sajūtu, kad šķiet, ka viss notiekošais jau kādreiz ir noticis. Vai tev nekad nav ienācis prātā, ka patiesībā šī sajū™a ir gļuks realitātē un tas parāda, ka kaut kas ir mainījies. Gluži kā filmā “Matrikss”, kad vienā mirklī viens pēc otra parādījās 2 identiski vienādi melni kaķi. Kaut kas izmainās sistēmā, kāds kaut kur pazūd vai izgaist. Un viņi tie, kas kontrolē pieslēdzās tavam prātam, lai izmainītu tavas atmiņas un zināšanas. Varbūt, lai izdzēstu no tavām smadzenēm tavu māsu. Tavu māsu, kuras tev nekad nav bijis.