Tulkoti, īsi, šermuļus uzdzenoši stāstiņi #391

Pasauli pārņēma briesmīga slimība. Cilvēki sāka ēst citu cilvēku miesu, rokas un kājas kļuva melnas un puva nost. Viens vīŗs spēja izdzīvot. Viņš slēpās un šāva visu viņam tuvumā, pat to, kas bija daļēji dzīvs. Citi, beidzot nomira. Vīŗs nodzīvoja viens vairākus gadus. Dzīvodams viņa mājā un lasīdams grāmatu viņš sadzird kaut ko. Tuk.Tuk, tuk. Viņš pieceļās, klausīdames un knapi elpodams. Pa logu ielido pudele. Armijas stilā pierāpodams pie pudeles viņš atklāj, ka tajā ir zīmīte. Viņš izņēm zīmīti un lasa:” Tuk, tuk, es zinu, ka tu tur esi. Nāc ārā, nāca āŗā, lai kur tu būtu.”

Reiz dzīvoja, kāda 13 gadus veca meitenīte vārdā Sūzija. Viņas vecāki bija devušies uz vakariņām pie draugiem tāpēc Sūzija sajutās ļoti nogarlaikojusies. Viņa piesēdās pie datora un iegāja, kādā čata istabā. Viņa sāka runāties ar draugiem, kad čata istabā ienāca, kāda meitene. Jaunā meitene, kuras niks uzrādījās, kā sarkansuzsarkana, stāstīja, ka ir draudzene, kādai no meitenēm, kuras ir izlogojušās ārā. Viņi atļāva viņāi runāties. Drīž sarkansuzsarkana sāka visus aprunāt un izteikt ļoti rupjus komentārus par visiem. Visiem izņemot Sūziju. Patiesībā, Sūzija visu laiku izteica komplimentus par Sūziju. Sūzija sajutās labāka par citām meitenēm, tāpēc viņa gribēja uzzināt, kur sarkansuzsarkana dzīvo. Viņa pateica sarkansuzsarkana savu e-pastu un uzrakstīja, ka grib satikt viņu. Pēc minūtes Sūžija no sarkansuzsarkana saņēma e-pastu ar tēmu “Kur, es dzīvoju”. Sūzija atvēra to un izlasīja. Šoks pārņēma viņas ķermeni. E-pastā bija rakstīts, ka sarkansuzsarkana dzīvo aiz Sūzijas dīvāna.Kad vecaki atgriezās mājās viņa atrada nodurtu Sūziju sēžam pie datora un lasām, kas ir rakstīts viņas datorā. Viņi pieiet pie dīvana un paskatās, kas ir aiz tā. Aiz tā atradās mini laptops ar šiem pašiem e-pastiem un asiņains nazis...