local-stats-pixel fb-conv-api

Tukšums5

48 0

Ne visi to sapratīs.

Tukšums, pilnīgs tukšums. Ne mīlestības, ne pieķeršanās, ne naida. Nekādu jūtu. Nekādu emociju. Nekā.Tikai pilnīgs tukšums. Ko ar to iesākt, kur likt, kā izmantot? Varbūt ietriekt dunci sirdī, lai tas beigtos? Vai vispār eksistē tāds tukšums? Vai varbūt tas ir jēdziens, kas apzīmē kaut kā neesamību? Kā to mainīt? Kā pārvērst par kaut ko? Kā to aizpildīt?

Tik daudz jautājumu, bet vai kāds spēj uz tiem atbildēt? Vai uz tiem vispār eksistē atbilde? Varbūt tas ir kā sods, kā lāsts, kā mācība? Tu ierocies dziļākajos cilvēka dvēseles nostūros, tu zini, ko no viņiem sagaidīt, bet nav neviena līdzīga tev. Tu katru dienu skaties, kā viņi priecājas, kā raud, kā cieš un kāda jēga tam? Kāda jēga no spējas viņus izprast ja pats nespēj just? Un kādēļ tu neko nejūti? Kādēļ tev sirds vietā ir akmens, ledus stindzinošs akmens, kādēļ? Vai tu spēj atbildēt uz šo jautājumu? Tu spēj, bet baidies no atbildes. Tu esi savādāks, vienmēr esi bijis. Tu agrāk juti,un tagad? Tagad tikai ledus stindzinošs tukšums. Tas tevi grauž, tas saēd tavu dvēseli, tas tevi lēnām nogalina. Tu esi noguris. Tu gribi aizbēgt. Tu gribi būt viens, bet tajā pašā laikā vēlies kādu, kas tevi saprot. Vēlies, lai būtu kāds ar kuru dalīties domās, iespaidos un galu galā, lai būtu kāds, kas izprot tavu tukšumu.

Šis tukšums plūst pa tavām vēnām, tas ir sajaucies ar asinīm. Tā ir daļa no tevis, tu to nespēj mainīt. Tu kļūsti vienaldzīgs. Tu uz visu noskaties no malas, tu neiesaisties, tik uzliec viltus smaidu un uzsāc kārtējo nogurdinošo dienu. Tu nogursti, tu vēlies to izēst no savas miesas. Vēlies, lai tas beigtos. Bet tu nespēj.

Tu noraugies uz pasauli. Tu redzi tai cauri. Tu redzi visu to ļaunumu un samaitātību, bet ko gan tu vari mainīt? Tu padodies. Tu izlem atbrīvoties no tukšuma, bet ir tikai viens veids kā to izdarīt. Tikai viens veids. Tu noraugies uz pulsējošo vēnu un sāc rīkoties. Tu aizver acis un redzi visu dzīvi paskrienam. Tu sāc just atbrīvojumu, tu sāc just vieglumu, tu jūti, kā tukšums aizplūst. Tu to jūti. Un tad viss. Viss beidzies.

48 0 5 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 5

0/2000

Cik noprotu tev patika, un man prieks par to, bet šim stāstam turpinajums nebūs. Tas bija tāds stāstiņs. Biju domājusi kā Likteņstastu, bet admins ielika Literatūrā. 

0 0 atbildēt
ļoti jauki un izjusti aprakstīts, gandrīz tas,ko tagad jūtu : c
0 0 atbildēt
"Vienaldzība ir dvēseles paradīze, tā ir priekšlaicīga nāve."
0 0 atbildēt