Viņi gāja pa bruģēto taciņu gar ezeru.. spīdēja saule un abi baudīja saldējumu, kas pamazām kusa. Saldējuma ēšana savā ziņā palīdzēja pārvarēt neveiklo klusumu un mulsumu abu starpā. Iepriekšējā vakara iepazīšanās bija atsājusi iespaidu uz abiem jauniešiem.
- Uz kurieni mēs ejam?- jautāja Dāvis, pārtraucot klusuma momentu.
- Gribu tev parādīt kādu jauku vietu ezera malā- paskaidroja Alise. - Es bieži tur eju, lai vienkārši pabūtu viena, netraucēta. - viņa atbildēja un veda puisi uz niedru ieskautu, nedaudz nomaļu akmeņu pludmali. Tur tiešām vari justies brīvs, jo apkārtējie tevi neredz un vari pabūt ar sevi un dabu. Ūdens Alisei vienmēr ir paticis. Tas viņu nomierināja, tāpēc viņa bieži devās tieši turp.
Nonākuši vietā par kuru Alise Dāvim teica, abi apsēdās uz liela akmens un vērās milzīgajā ezerā. Saule skaisti apspīdēja ūdeni, slidīja muguras...
- Te tiešām ir jauki,-teica puisis.
- Jā, man šeit ļoti patīk. Prom no pārējiem, kluss un mierīgs. Vieta, kur gribas atgriezties vēl un vēl. - atteica meitene, vērdamās ezera plašumos.
Dāvis maigi satvēra viņas roku. Alise paskatījās uz sakļautajām rokām, tad pavērās puiša acīs.. Tās bija tik dzidri zilas, ka bija sajūta, ka tajās varētu noslīkt.. Puisis nenolaida acis no viņas, ar brīvo roku noglāstīja viņas vaigu un klusām teica- man šķiet, ka esmu tevī iemīlējies.. To dzirdēdama, Alise sarāvās.. tas bija tik negaidīti. Nu kā tā var būt? Mēs taču iepazināmies vien vakar!- viņa pie sevis domāja.
- Dāvi.. - viņa sāka,- es pat nezinu ko atbildēt. Mēs taču tikai pāris stundas atpakaļ pirmo reizi satikāmies. - viņa negribēja atraidīt puisi, bet nespēja pieņemt to, ko tikko bija dzirdējusi.
- Es zinu, ka mēs esam pazīstami ļoti īsu laiku, bet es nespēju noslēpt tās jūtas, kas manī ir uzvirmojušas kopš tevi ieraudzīju!
- Bet tu mani nemaz nepazīsti- Alises sirds dauzījās kā negudra, jo arī viņa nebija vienaldzīga pret šo zilo acu īpašnieku. Bet vai tā ir mīlestība? Agrāk salauztā sirds un vilšanās lika viņai būt uzmanīgai un nepakļauties emocijām, kas viņu parasti iegāza.
- Es zinu, - teica Dāvis, - bet es jūtu, ka tu esi īpaša.. Es tā sen neesmu juties un kā gan lai to savādāk izskaidro? Es pazīstu šo sajūtu.. - to sakot, viņš apklusa un novērās no meitenes.
- Kas notika? - meitene ziņkārīgi un neizpratnē par Dāvja reakciju, viņam vaicāja.
- Tas ir garšs stāsts.- viņš noteita.
- Mums ir gana daudz laika, ja vēlies par to parunāt. - meitene mudināja puisi.
Uz brīdi abi apklusa un tad Dāvis sāka stāstīt.. Viņš pāris mēnešus atpakaļ bija izgājis cauri smagām attiecību beigām. Abi ar bijušo meiteni esot bijuši kopā vairākus gadus, bet izrādījās, ka šī meitene, ik pa laikam, esot izbaudījusi arī citu puišu kompāniju, kas nebija vien parasta ballēšanās, bet gan daudz nopietnāk. Tas esot salauzis Dāvja sirdi un viņš ir ļoti par to pārdzīvojis. Par laimi, draugi palīdzējuši viņam tikt ārā no bedres un nu jau esot labi.
Alise īsti nezināja ko teikt. Viņa negaidīja, ka puisis būs tik atklāts un pastāstīt tomēr tik privātu lietu. Un tad viņai ienāca prātā doma, ka varbūt viņš meklē viņā tikai mierinājumu.. Cik gan reāli tas viss var būt? Cik jau ir nācies apdedzināties tikai tāpēc, ka sirds ir pukstējusi straujāk kā ierasts? Bet varbūt šoreiz tomēr ļauties tam ko saka sirds un ignorēt prātu?
- Man ļoti žēl, ka ar tevi tā noticis. - Alise noglāstīja Dāvja muguru.- Varbūt viņa vienkārši nebija īstā. Vai arī, ja tomēr ir, laiks jūs atkal savedīs kopā..
- Nē, tas vairs nenotiks. - Dāvis strikti noteica. - Tam ir pielikts trekns punkts un viss. Katram savs ceļš ejams.
- Tu esi ļoti pārliecināts par to ko saki.- Alise noteica un nodomāja, ka bijusī meitene tiešām būs pamatīgi iedragājusi puisi, ja viņš tik skaidri zina, ka tur viss ir cauri.
Dāvis pagriezās pret Alisi un atbildēja apstiprinoši. Viņš pieliecās tuvāk meitenes sejai, maigi atglauda matu šķipsnu, kura bija pārslīdējusi viņas vaigam un noskūpstīja Alisi. Viņai viss iekšā griezās, tauriņi dejoja, sirds sitās kā pēc noskrietiem 10 kilometriem.. Skūpsts bija tik maigs, patīkams.. Alise nezināja kur likties no emociju pārbagātības.
Kad beidzās skūpsts, Dāvis pamanīja, ka meitene trīc. - Tev viss kārtībā?- viņš vaicāja.
- Jā, jā - Alise ātri atteica. Man vienkārši palika vēsi- viņa meloja, jo īstenībā, tas bija satraukums, kas izraisīja šādu reakciju.
- Nāc, es tevi apskaušu- Dāvis piedāvāja. Un Alise neiebilda. Dāvis piecēlās un apsēdās viņai aiz muguras, apvijot meiteni ar savām spēcīgajām rokām un piekļaujot viņu pie sevis. Alise centās nomierināties, lai trīcēšana mitētos. Bet viņu nelika mierā doma par to, ka arī viņai ir radušās jūtas pret šo puisi.. Lai gan viņa to labprāt nepieļautu, lai sevi atkal nesāpinātu..
