Sveiki atkal... Tatad ka lielākai daļai nepatika man raksts nu tad izdomāju jaunu uzrakstīt.. Lieciet savus mīnusus cik gribat man pilnīgi vienalga...Nu tad baudiet...
Dzejolis par milestību...
Tu esi mans spēks
Mans prieks un asaras,
Tu esi, kā zvaigzne,
Kuru ieskauj visums
Un man ir bail,
Bail no šī visuma,
Kurā es varētu nespētu Tevi atrast
Bet es spēju Tevi saprast
Tas Tevi vilina
Maldina
Tas ir kā migla
Kas pārklāj laukus
Es tevi saukšu
Es vārdus teikšu Tev jaukus
Jo tu esi man , kā zvaigzne
Zvaigzne, kas spēku man dod
Un es cīnīšos ar visumu
Lai tu būtu tikai mans prieks
Bet ne asaras.!
Nevaru aiziet..
Nevaru aiziet
No tevis
Neatvadoties
Nepasakot to.
To, ka ilgošos
Pēc tevis
Par tevi
Domāšu
Katru mīļu brīdi,
Katru stundu
Katru minūti,
Pat katru sekundi
Tu būsi manās domās
Jo aizmirst tevi
Es nevaru
Tikmēr, kamēr es eksistēšu
Jo vairāk es nedzīvoju
Es tikai
Eksistēju
Bez tevis
Tikai eksistēju.
Pavasaris. Dzeja
Uzsnidzis ābeļu sniegs,
Puķes pumpurus ver
Noliecies par lietus ezeru
Mazs saulstaru tilts
Aplejiet sniega rozes !
Tās nedur un neskrāpē
Tik trauslas vijas pār zemi
Kā čūkskas ar trauslām mēlītēm
Noceliet cepures Pavasarim.!
Domas par ziemu jau
Zaļo pumpurus vidos
Pasmel ar pirkstu
Tekošās bērzu sulas
To prieka asaras
Remdēs tavas slāpes
Aptver pasauli savām acīm,
Drošu, smaidīgu un gaidošu.!
Noceliet cepureds Pavasarim
Domas par ziemu jau
Gulšņā zaļo pumpuru vidos
