local-stats-pixel fb-conv-api

Tici 192

17.

Kamēr pa nakti guēju nomira mana vecmāte. Viņai bija laikam iekšējā asiņošana. Pašlaik es sēdēju pie ezera. Man vairs nelija asaras un es nekliedzu. Es laikam sāku pierast pie domas, ka es esmu savā ziņā nolādēta. Ir tikai viens jautājums:”Kurš būs nākošais, kas aizies?”

Uz mani gūlās vēl lielāka atbildība. Tagad man bija šīs divas kašķīgās ciltis jāsavieno. Tas būs drošvien grūti, bet es ceru, ka man viss izdosies. Es zinu, ka man izdosies.

Es piecēlos no zemes un notīriju bikses. Sāku lēnām soļot uz meža stihijas pusi.

Aizejot uz turienes es pateicu Danielam, lai izsauc visus ārā. Pati uzkāpu uz podestāla, ko izvedoju no zāles. Kad visi bija iznākuši ārā es sāku runāt:”Jums rīt jābūt pie ezera, kas atrodas starp abām stihijām, 12:00. Skaidrs?” Diez gan skarbā tonī es teicu, bet es nevēlējos, lai kāds iebilst vai pretojas. Pār pūli nošlāca nurdoņa un es atārtoju jautājumu:”Skaidrs?”

Tagad gan visi atbildēja, ka jā.

Pēc tā es nojaucu podestālu uun sāku skriet uz ūdens stihijas pusi, kaut arī stapr šīm divām teritorijām bija liels attālums es to pieveicu diez gan ātri.

Arī šeit es patteicu to pašu. Pēc tā es iegriezos dziļāk mežā es gribēju sajust atkal to sajūtu, kas man bija pirms tam, kad dzīvoju neziņā. To savā veidā vieglāko un mierīgāko dzīvi. No sākuma es vēlējos aiziet līdz mājām, bet tad pārdomāju, un uz savu māju noskatījos no tāluma. Mans tēvs sēdēja šūpoēs, kurās viņš mani bērnībā šūpināja. Un dēļ tā man notecēja viena asariņa, bet es saņēmos un sev teicu: Tu vairs neraudāsi!

Pēc šīs garās pastaigas es aizgāju līdz ūdens stihijas vietai un iesēdos vectēva krēslā. Nemanot es iemigu.

Pamodos no neērtuma. Mana spranda mani beidza nost un es nevarēju pagriezt galvu.

Tuvojās jau 12:00, tāpēc es sāku uz ezeru. Tāumā varēja sadzirdēt kņadu, kas nebija no tām labākajām. Viņia takal cīnijās. Mani pārņēma niknums un es apstādināju visas ūdens bumbas un kaka šķēpus, un pēkšņi visa uzmanība bija pievērsta man. Tas viss nokrita uz zemes. Un es zem sevis uztaisīju podestālu un nokliedzos:”Pietiek!” Nu būs jautri.

20 1 2 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 2

0/2000

kas ta par vietu bilde?

0 0 atbildēt
Mēs bijām kkādā papīra fabrikā un tas ir blakus tur.
0 0 atbildēt