Teitonis[8]1

tie kas zina kas sis ir tie sapratīs bez apraksta. tiem kuri nezin- stāsts.

tad nu tiem kas vēl nav lasījuši sākumu http://www.spoki.lv/literatura/Teitonis/494306

tiem kas kadu daļu varbūt izlaiduši http://www.spoki.lv/profils/holts stāstam daļa ir numurētas tā ka nevajadzētu būt problēmām.

šeku reku arī astotā daļa pati

Alise izkāpa no mašīnas kad Niks apstājās pie garāžas durvīm. Netālu vīdēja paugurs durvis kurā neapšaubāmi veda uz pagrabu, garāža bija no pelēcīgiem laukakmeņiem mūrēta ēka ar sarkanu dēļu vārtiem kurus vietā noturēja platas veclaicīga stila eņģes pāris centimetru biezumā.

Niks atslēdz piekaramo slēdzeni, atvēra vārtu vienu pusi, tad atāķējis ķēdi ar kuru bija nostriprinata otra atvēra vārtus līdz galam. No iekšpuses durvis bija apkārtas ar visdažādākajiem priekšmetiem, ģeneratora siksnu čupiņa , akumulatora spailes mašīnas pielaišanai no citas mašīnas akumulatora, pat zāģis un šauras troses ritulis ar trīsi galā. Garāžas sienas apmetumā Alise ievēroja ar skrūvgriezni ievilktas līnijas dažādos augstumos kurām blakus bija gadskaitļi un iniciāļi. 95.02.1. N G; 96.03.15. N G

Niks tikmēr iedzina mašīnu garāžā. Izkāpis viņš izcēla no aizmugurējām šedvietām Alises iepirkumus un nosvārstījis tos roka devās pretī Alisei. Viņa tikmēr novilka ar pirkstiem pār pēdējo no līnijām.

- kāpēc nav nevienas kopš 2001. Nik?

- nebija kas ievelk

Niks paskatījās uz līniju kura no viņa garuma šobrīd atšķīrās par teju pus metru. Tad pasniedzās pēc gaismas slēdža lai izslēgtu dienasgaismas spuldžu rindu kura apgaismoja telpu. Alise viņa kustību partrauca ar jautājumu.

- kas ir tur?

Viņa iejautājās norādot ar pirkstu uz labo garāžas pusi. Tur pamatīgu daļu no tālākā garāžas stūra aizņēma ar brezentu norobežota telpa.

Niks palūkojas uz to, tad pagrieza slēdzi un ieteicās

- to pagaidām paturēšu noslēpumā. Cilvēkiem vajag noslēpumus lai būtu ko pastastīt kad otram liekas ka ir cauri un cauri iepazinis viņu. Tad kā burvju mākslinieks ņem un izvelc faktu ka dari kaut ko pilnīgi neierastu un viņam ir tāda jauna apziņa ka nekad tevi nepazīs līdz galam.

- jauki pateici. Es tikai ceru ka šis fakts nav kā Hičkoka filmās.

- Apsolu. Nav.

Niks piespieda vārtu kreisās durvis un pieāķēja atpakaļ ar ķēdi, tad aizbultējis vārtus un saslēdzis bultu pagriezās pret vietu kur starp augļu kokiem vīdēja pusotrstāvīga māja.

- nu re kur mana villa , mans rajons un mana karaliste.

Viņš pamāja Alisei lai seko viņam un devās majas virzienā. Bruģētais celiņš kurš veda līdz priekšnamam bija klāts ar ledu taču arī apkaisīts ar pelniem un neslīdēja. Starp augļukokiem vīdēja krūmi ap kuriem vietām no sniega segas apakšas spraucās smilgas un resnāki stublāji.

Pie mājas atslieta bija sniega lāpsta un uz jumta greznojas divi skursteņi un viens uz ziemeļiem noliecies zibensnovedējs. Pati ēka bija neapšaubami veca, neiederīgi likās jaunie plastikāta logi taču tos varēja arī izlikties ka nemana. Alise palūkojās caur logu, uz palodzes nīkuļoja alvejas stāds un pāris kaktusi no kuriem viens bija uzplaucis.

Niks atslēdza durvis un aicinaja Alisi sekot viņam. Aizvēris aiz viņas durvis viņš norādīja uz telpu tieši priekšā. Durvis šai telpai bija no masīva koka , krāsotas ar brūngani sarkanu krāsu un ar rotājumiem gar aplodas malu. Pats gaitenis kurā abi atradās bija vāji apgaismots, koka dēļu grīda ar šaurām līnijam starp dēļiem kur tie nebija perfekti sablīvēti viens pie otra.

Smagās durvis vērās ar klusu skrapstoņu kaut kur eņģēs. Telpa uz kuru tās veda izrādījās vienkārša virtuve, izmēra ziņā gan krietni lielāka par vidusmera virtuvi taču ne pārāk centīgi aprīkota, gāzesplīts, ledusskapjis, galds un krāsns. Krāsns, pēc vecajiem paraugiem mūrēta podiņu krāsns aizņēma ievērojamu istabas daļu un tika aktīvi lietota. Par to liecināja kaut vai malkas strēķis pie tās. Niks uzlika Alises iepirkumus uz skapīša turpat blakus un iededzis gāzesplīti uzlika sildīties tējkannu.

Tad paņēma no krāsns stūra palielu nazi un sausu malkas pagali palūkojās uz Alisi.

-Man vajadzetu iekurt krāsni, citādi te drīz paliks diezgan auksts. Uzgaidi mirkli, tas ir tiešām ātri.

Alise pamāja un apsēdās krēslā kura atzveltne atspiedās pret vecu čuguna radiatoru. Pāri galdam viņa vēroja ka Niks darbojas atslējusi elkoņus uz galda. Niks darbojās noteikti un veikli, nogrieza pāris skalus, salika krasnī pāris pagales, sakartoja iekuru un uzlika virsū vēl paris pagales. Tad atvēra dūmvada aizšaujamo un pielika pie iekura sērkociņu. Kopuma desmit minūšu laikā viņš bija pabeidzis šo darbu un vēl pec piecām minūtēm sāka knakšķēt tērauda sienas cepeškrāsniņai kuru sildīja iekūrsuies uguns.

- tējkanna tūlīt būs karsta. Tu ap šo laiku vēl dzer kafiju vai labprātāk tomēr tēju?

Alise palūkojas uz kafijas bundzū, uzmeta skatienu dzeltenajam Lipton iepakojumam.

- Tev gadījuma nav nekur aizķēries kakao?

Niks pasvārstīja rokā tējas iepakojumu, tad nolika to uz galda un pavēra skapīti. No tā savukārt izcēlis vairākas kafijas bundžas viņš pavēra tas vienu pec otras. Vienā atradis baltu, cukuram līdzīgu vielu viņs pieskarās tai ar pirkstu un vienu kristālu kurš pielipa iemeta mutē. Tad saviebās.

- Domaju cukurs. Citronskābe.

Alise pasmaidīja kad Niks turpinaja meklēt pa bundžām, Niks pavēra kārtējo, tad atvēra to līdz galam un uzsita pa tas malu. Noputēja rūsgani putekļi. Niks pasmaidīja un uzlicis aptakaļ vāku salika parējās bundzas plauktā atstājot uz skapīša tikai pēdejo atvērto.

- Atradās. Brīnumi notiek vai ne?

-Nu diez vai to tur nolika fejas.

Alise atļāvās pajokot.

-Tiešām apšaubu vai to izdarīja fejas. Visiem zināms ka kakao plauktos noliek rūķīši.

Uztaisījis divas krūzes kakao Niks aizveda Alisi uz savu istabu, tur viņs iesledza datoru un ieteica viņai uz brīdi atrast nodarbošanos līdz brīdim kad viņš būšot atpakaļ. Tad devās uz centrālapkures katlam atveltīto telpu kur iedvesa dzīvību melni krāsotajā čuguna un dzelzs masīvam . Atgriezās savā istabā Niks pēc aptuveni divdesmit minūtēm. Alise bija ielogojusies facebook un atvērusi aplikāciju kuras aprakstā bija minēta ka tā ir pirmā esošā stratēgiskā masīvā on-line spēle. Par to gan Niks bija skeptisks.