Tas bija viņš *33

-Trešdiena
Šodien skolā nevarēju atrast Erlands. Staigājot pa skolu redzēju tikai viņa draugus, ar kuriem parasti Erlands staigāja. Es biju nedaudz uztraukusies. Ja nu viņam kaut kas noticis! Mani mocīja šis domas.
-Ceturtdiena
Pienākusi ceturtdiena, un viņš jau atkal nav skolā! Kāpēc?
Šodien pie manis pienāca Erlands draugi, un prasīja...
-Hey Bella kur ir Erlands?
Es biju satraukusies vēl vairāk!
-Es nezinu, un no kurienes jūs zināt manu vārdu?
-Tu domā Erlandam nenāksies pastāstīt ar kuru meiteni viņš sarunājas katru dienu, un par kuru viņš domā katru mirkli!
Protams ka es saku smaidīt tik jaukus vārdus nebiju dzirdējusi veselu mūžību, bet tomēr es biju satraukusies kur ir Erlands, un mans smaids drīz izdzisa.
-Tad jūs arī nezināt kur viņš ir?
-Nē. Viņš neko nav mums teicis, Bet tu neuztraucies, tas tā nav pirmo reizi!
Tad viņi pagriezās un gāja prom. Pēdējā brīdī viņi skaļi ierunājās...
-Bella zini, tev baigi krūts motocikls!
Es, es biju pārlaimiga, tātad tas nozīmē ka Erlands arī redzēja ka es braucu ar motociklu viņam garām! Ja viņš mani redzēja!
Kad piebraucu pie mājas vartiem, es ar atveru vārtiņus, iebraucu iekšā, un tad es ieraudzīju viņu! Ko viņš dara pie manas mājas? Tas bija tā it kā viņš zinātu kā tieši šodien neviens nav mājās! Te nu viņš nāca man prāti un smaidīja!