Tas bija viņš *20

-Otrdiena
Šodien ka katru dienu, es pamodos un brauc uz skolu ar savu motociklu. Piestāju pie skolas un gāju uz savu skapīti. Pieejot pie skapīša, es sajutu kā kāds ir man aiz muguras. Es nedaudz sabijos, līdz sadzirdēju viņa balsi.
-Sveika!
-čau!
-Kāds ir tavs vārds?
-Bella! Un tavs?
-Erlands.
Viņš pagrieza acis prom no manis, un tad es noliecu galvu. Līdz es atkal saistītos uz viņu, viņš smaidīja! Bet nu ko noskanēja zvans uz stundu, un man bija jāiet. Starpbrīža laikā es ar draudzeni gāju līdz viņas skapīti. Mēs gājām un garām gāja Erlands, viņš paskatījās un teica
-Čau Bella.
Diāna (draudzene) noskatījās pagriezās pret mani, un tad jau sākās izprašņāšāna.
-Ak mans dievs Bella kas viņš ir?
-Nekas vienkārši draugs.
-Kā viņš zin tavu vārdu?
-Es viņam to pateicu.
-Kā tad viņu sauc?
-Erlands.
-Un kad tu ar viņu runāji?
-Ak šausmas tā arī turpināsi mani izprašņāt?
-Labi labi.
Es sapratu ka ziņas par to ka esmu sarunājusies ar viņu, izplatīsies ļoti ātri!
Tātad stundas beidzās un es braucu mājās. Mana māja ir netālu no autobusa pieturas, apmēram tikai 1 kilometrs. Braucot garām pieturai tur bija piestajis skolas autobuss. No tā izskatās Erlands. Tas nozīmē to ka Erlands dzīvo netālu no manas mājas!