Kaspars ielidojis ūdenī apjuka. Par laimi upīte nebija dziļa un slīkšana viņam nedraudēja. Atguvies no pārsteiguma viņš saprata, ka dzird skaistus, dzidrus meitenes smieklus, nākam no vietas, kur tikko pats stāvēja. Puisis izberzēja acis no ūdens un pamanīja, ka pretī viņam stāv Kamēlija, tērpusies īsos džinsa šortos un violetā topiņā, kurš labi izcēla viņas krūšu formas. “Sveiks, sen neredzētais, kāds ūdens?” Meitene smējās. Kaspars noburkšķēja, ka ļoti slapjšs.
Meitene nolika malā savu somiņu un ar visām drēbēm ielēca ūdenī pie Kaspara.. “Nu, stāsti, pilsētnieciņ, kas jauns, “ meitene, joprojām, smejoties teica. Kaspars sāka stāstīt par mācībām, par to, ka ar meitenēm ne sevišķi iet. Visu stāstīšanas laiku gan viņa acis bija piekaltsslapjam topam un tam, kas slēpās zem tā. Bija redzams, ka meitene zem tā ir uzvilkusi krūšturi vai peldkostīma uagšdaļu, jo neparādījās spici gali, kuri nodotu, ka trūkst apģērba. Taču tas netraucēja Kasparam atkal iegrimt sapņos par aiztikšanu un aptaustīšanu. Sapņus iztraucēja Kamēlija, kura draudzīgi iedunkāja Kasparu. “Zeme izsauc Kasparu. Kur pazudi? Tu klusē jau minūti, “ Kamēlija smējās, tacu likās, ka viņa nesaprata, klusēšanas iemesls bija viņas bumbas. Kaspars izdomājis muļķigu attaisnojumu novirzīja sarunu uz to, lai Kamēlija pastāsta par to, kā tad viņai gājis pa šiem 5 gadiem.
Izrādās viņa šogad bija beigusi 12. klasi un plāno nākamgad mācīties augstskolā, kurā viņa vēl nebija izdomājusi un šobrīd gribēja tikai baudīt vasaru. Ar puišiem viņai nebija gājis diži labāk, kā Kasparam ar meitenēm un šobrīd viņiem kopīgs bija tas, ka nesen abi iepeldējuši brīvības ūdeņos. Kājpot ārā no ūdens Kaspars itkā nejauši iepļaukāja Kamēlijas dibenu. Meitene atskatījās un gaidītā niknuma vietā, viņs meitenes acīs pamanīja dzirkstelītes. Kaisles dzirkstelītes. Puisis meiteni pavadīja līdz krustojumam, kura vienā virzienā ir ceļš uz viņa vecvecāku mājām un otrā virzienā ceļš uz Kamēlijas radu mājām. Pirms atvadām puisis cieši apskāva meiteni, rokas uz mirkli paspēja gan ieķerties krūtīs, gan aptaustīt viņas dibenu. Meitene smaidīdama devās savu māju virzienā un Kaspars atgriezās vecvecāku mājās, lai atlikušo dienu un vakaru pavadītu, domājot par to vai Kamēlija varētu sapņot par to pašu ko viņš.
+