Šis stāsts ir par kādu zēnu - Rinaldu.
Kādu dienu Rinalds bija savā garastāvoklī, sēdēja draugu bariņā, smējās, stāstīja anekdotes un protams visu uzmanību pievērsa sev. Viņš bija gaišs cilvēks, nevienam neateica, kaut pulkstenis rādīja 4.00 pa nakti. Viņam patika viss - sports, vēsture, protams arī literatūra. Literatūras stundās viņš varēja rakstīt par jeb ko, varēja stāstīt stāstus par naidu, smaidu un mīlestību. Visa klase klausījās viņa teiktajā, sēdēja kā zemē iemīti, jo klases priekšā bija pats Rinalds - dzīves priecīgais zēns. Pienāca vasara. Skola beidzās, izklaides sākās. Bet pirms vasaras viņš bija iesācis rakstīt par tēmu ''Svešinieki nesabojās manu dzīvi'' Bija tikai viena lapa uzrakstīta. Pienāca laiks svinēt mammas dzimšanas dienu. Torte, sveces spožākai noskaņai un arī dāvanas. Ienāca mamma un Rinalds noskaitīja dzejoli no viņa personīgās grāmatiņas, kur šad un tad mēdza pierakstīt idejas un dažas šādas tādas rindiņas. Ar visām emocijām un smaidu, viņš saraudināja mammu. Viņa bija laimīga, ka man ir tāds dēls, es viņu mīlu! Rinalds vēlējās iepriecināt mammu ar dāvanu, kuru pats uztaisīja, fotogrāfiju kolāža no pašām bērnu kājām, līdz pēdējai skolas dienai. Māte sēdēja, šķirstīja albumu un apskāva Rinaldu. Tētis varēja lepoties, jo visur kur gāja - makšķerēt un strādāt, Rinalds vienmēr bija līdzās, mācījās no tēva un kopā apsmēja kādu lietu. Tajā vakarā tētim bija jāaizbrauc uz centru, pakaļ pienam. Tētis aizgāja uz mašīnu iedarbināja to un jau bija gatavs braukt. Bet Rinalds izskrēja ārā un iekāpa mašīnā, sakot tētim, ka mammai vajag nopirkt puķes. Abi aizbrauca uz veikalu, nopirka visu kas bija jānopērk un brauca mājās. Rinaldam pušķis klēpī un piens uz pakaļējā sēdekļa. Tētis runāja pa telefonu, iemesls? Darba darīšanas. Automašīna brauca uz 70 km/h. Pēkšņi no blakus esošās ielas, kāds iereibis vīrs ietriecās mašīnā! Rinalds un tēvs no trieciena atsitās pret priekšējo logu, puķes, kuras bija veltītas mammai bija asiņainas. Abi mira. Bet iereibušais vīrs, kurš bija pie visa vainīgs - izdzīvoja. Mamma gaidīja 10, 15 un tad arī pusstundu. Nesaprata kas notiek, bet arī nezvanīja jo skaidri zināja, ka viņiem viss ir kārtībā. Tie kuri redzēja visu notiekošo, zvanīja uz 112. Atbrauca policija, ārsti un ugunsdzēsēji, jo iereibušais vīrietis bija mašīnā, viņa kājas bija saspiestas un galva asiņoja. Viņš kliedza, bet tie kuri nekliedza bija miruši. Paziņas kuri pazina Rinaldu un tēvu zvanīja mammai. Un izstāstīja visu situāciju. Viņa bija zaudējusi, vīru, dēlu un savu dzimšanas dienu. Māte šokā kliedza un nespēja ticēt visam kas ir noticis. Viss bija zaudēts. Māte pēc nedēļās iegāja Rinalda istabā un atvilktnē atrada lapiņu, ar virsrakstu - ''Svešinieki nesabojās manu dzīvi''.
Jā, Rinald, tas svešinieks, kurš bija vainīgs pie visa, nesabojāja tev dzīvi, viņš tev to atņēma.
