Svecīte...10

Čau, spoki! :) Nolēmu parādīt jums vienu no saviem dzejoļiem...

Neesiet pārāk bargi - nav mans mīļākais lauciņš

Bet nu palasiet un pakritizējiet, ja nav slinkums...

Svecītes liesmiņa tramīgi raustās,

Istabu zeltainā gaismiņā tinot,

Cerību lejot, laimīti nesot,

Tumsā parādot ceļu.

Bērniņš gultiņā svecītē raugās,

Blakus mazulim māmiņa raud.

Svecītes sirsniņa, liesmiņa, trīs,

Mazā tai ir žēl.

Istaba tinās dūmakā vieglā,

Māmiņas asaras gaismiņā mirdz.

Bērniņam gribās māmiņu mīļot,

Teikt, ka labi būs drīz.

Piepeši iejaucas auksta dvesma,

Lavās un slapstās ap gultiņu tā.

Svecītes liesmiņa noraustās spēji,

Bet aukstums neaiziet.

Svecīte blakus gultiņai deg.

Bērniņš izdveš nopūtu klusu,

Lidz beidzot svecītes liesmiņa dziest,

Mazulis mirst...

Nu jā, pārāk profesionāli tas nav. Draudzene teica, ka es držāk varētu rakstīt tekstus dziesmām, ne dzejoļus, jo vajadzīgs kkāds special ritms, lai skanētu kā nākas, bet tas nu tā!

Hāh, vai kāds spoks negrib manu nr.? Rīt mani gaida "aizraujošas" 4h piesmakušā autobusā, tā kā būtu forši, ja varētu īsināt laiku sarakstē ar kādu foršu spociņu :)) Ja gribi apmainīties numuriem, raksti vēstulē! ;)

P.S. Man ir O!karte