1.NODAĻA.
Ir dzestrs rudens rīts. Pieceļos negribīgi un pieeju pie spoguļa. Atkal mati nekārtīgi un iegulēti, tāpēc jāpavada nedaudz vairāk laika pie spoguļa, lai matus beidzot sakārtotu. Paskatos pulkstenī, jo šodien esmu aizgulējusies. Pie mājas dzirdu piebraucam motociklu. Izskrienu ārā, lai ieraudzītu, kas atbraucis.
- Labrīt. - pasveicinos.
-Vai Andris mājās? - pat nepasveicinoties, tiek paprasīts jautājums.
-Šodien vēl nav rādijies. Laikam nakšņoja pie drauga - Miķeļa. - ar nelielu nepatiku atbildu.
-Nu, ja nav mājās, tad pasakiet, lai šodien ierodas darbā. Jau kuro reizi nav ieradies. - ar nepatiku saka un brauc prom.
Eju atpakaļ istabā un mamma pavaicā:
-Kas tur bija?
- Andra jaunais priekšnieks... Nu Egīls. - atbildu diezgan ātri, jo atkal tiek kavēta skola.
Paņemu mugursomu un dodos ceļā pie Kates. Šodien arī Kate ir aizgulējusies. Pat nepasveicināmies un ejam uz skolu. Pusi ceļa pavadām klusējot un tad paprasu:
- Nu, kā vakar parunājāt ar Edgaru? - kaut arī zinu atbildi, jautājums izskan. Edgars jau nevar neklausīt savai mātei. Viņš ir viens no kārtīgajiem puišiem. Pie tam viņa māte ir mūsu klases audzinātāja.
- Nekā. Plūdis atkal neļāva viņam ar mani runāt. - par Plūdi mēs viņu nosaucām jau viņas uzvārds ir Plūdone.
- Nu, bet ko var darīt, ja viņš klausa katram viņas vārdam... Mainām tematu. Uzzīmēji darbu vizuālajā? - Kate uzprasa.
- Nē. Uzzīmēšu pirms stundas - darbu kuru var uzzīmēt pa 2 stundām, es varu pa 10 minūtēm. Tādēļ ir vienalga, ka es zīmēju. - pasaku un atkal iestājas klusums.
Esam jau pie skolas. Zvans noskan un mēs ieejam klasē...
