Neesiet arī kā Alise, kas padevās. Cīnieties pretī saviem pāridarītājiem. Ja netiek pats galā, meklē palīdzību. Palasot šāda tipa stāstus un tekstus par tiem neskaitāmajiem pašnāvību gadījumiem, rodas jautājums - kur tik vājš raksturs? Pati esmu gājusi cauri visam tam skolas sviestam, kad atņem somu, mētā mantas, sit un apsaukā... Mainīju skolu. Nu, tur ar savi dirsēji... Nekas, diršu pretī. un man skolā nav neviena paša drauga (draudzenes), ir tikai šaurs loks ārpus skolas, lielākoties no šejienes - spoki.lv.
Nekad nepadodieties, pašnāvība nav izeja. Padomājiet paši - vai tā nav ienaidnieka uzvara? Pat ja bēru dienā asaras un klusuma brīdis klasē, tas nenozīmē, ka kaut kas līdz smadzenēm aizgājis. Aizmirsīs vai uz kapa uzķēzīs.... Vēl jau, ar savu aiziešanu cilvēks nodara pāri saviem tuvākajiem.