Alise sēdēja skolas solā kā katru normālo skolas dienu.Kā ierasts,viņa cieta no skolas populārajiem
.Alisei bija 15 gadi.Viņa bija normāla auguma meitene,gari ,kupli melni mati.Zilgan pelēcīgas acis,apaļa seja un koši sārtas lūpas.Protams,viņai bija savu draugu.Alise nebija pārāk gudra skolniece,bet viņai bija citi talanti,piemēram,viņai ļoti labi padevās zīmēt.Visi dievināja viņas zīmējumus.Reičela savukārt, bija viena no skolēniem ar viszemākajām atzīmēm,bez jebkādiem talantiem. Viņa savas dienas pavadīja smēķējot,Bastojot skolu un tusējot.Viņas dzīvesveids viņu neuztrauca.Tomēr viņa ienīda Alisi bez jebkādiem iemesliem.
Pēdējā stunda-literatūra.Viņa skatījās pulkstenī,kā sekundes rit.Aiz muguras Alise jau dzird Reičelas šīs dienas plānus.Šodien ir paredzēts atņemt viņas mugursomu un apmētāt ar akmeņiem.Cietsirdīgi.Alise jau vēlējās sākt raudāt.No visiem cilvēkiem uz pasaules,kapēc viņai tika šis liktenis?
Zvans no stundas noskanēja.Alise sakārtojās un gāja uz māju pusi.Pa ceļam viņa uzslēdza savu mīļāko dziesmu - Avenged Sevenfold:I won't see you tonight.Viss bija labi līdz viņa sajuta kad kāds parauj viņas somu.Tā bija Reičela."Kur tu domā ka ej?Es gribu parunāt ar tevi," Reičela smīnot parāva Alisi aiz matiem un nogrūda zemē,viņa turpināja sacīto"Kas ir ko tik bēdīga?Nesaki ka jau gāji mājāš LOL." Aiz Reičelas stāvēja viņas grupiņa,kas knapi spēja savaldī savus smieklus.Alise zinot ieplānoto apkēra savu mugursomu,lai vismaz to nav jāmeklē.Reičela no kabatas iznēma vienu akmeni un meta to uz Alisi,smejoties teiktdama"Vai,man roka paslīdēja,piedod!".Pēc Reičelas visi sāka mētāt akmeņus.Visiem sākās nenormāli smiekli.DZirdami vien bija vārdi kā "OMG,LOL,paskat uz to kuci,cik viņa ir nožēlojama".Visi apmētājuši Alisi,sāka jau doties prom.Alise jau gribēja raudāt,bet viņa vēl nocietās. Viņa vēlāš pateikt mātei,bet tas neko nemainīs.Katru reizi kad viņa stāsta šo visu,viņas māte nopūšas un atbild"nepievēŗs uzmanību un viss!"Kā lai tu nepievērs uzmanību kam tādam?Vai viņa maz zin ko Alise izcieš katru dienu?Vai viņa vispār pazīst Alisi?
Alise beidzot bija nonākusi mājās.Viņā nometa savu somu pie durvīm un iegāja savā iztabā.Neviena nebija mājās...ne māte...ne tēvs.Brīnumainā kārtā pat viņas vecākais brālis,kurš katru savu dienu pavada pie televīzora.Viņa iegūlāš savā gultā,un acumirklī visa viņas dzīve sabruka.Sirds sāka sāpēk kā nekad,asaras bija nevaldāmas un visas domas grozījās apkārt domu,kādēl dzīvot tālāk?Viņa pabāza roku zem spilvena un izvilka savu glābēju-skalpeli.Viņas māte strādāja slimnīcā,tādēļ viņai to nebija sevišķi grūti dabīt.Viņa pavilka uz augšu savas kreisās rokas piedurkni.Sārtas rētas pārklāja to.Ar skalpeli viņa noglauda savas rētas,savus draugus.Atrodot brīvu vietu viņa iegrieza.Uz īsu brīdi viņa izjuta brīvības sajūtu,bet tad viņa čukstot sev jautāja"Cik ilgi es šo spēšu izciest?"viņas prātu apnēma sāpes un neprāts. Viņā bļāva"Es vairs nevēlos dzīvot...Par ko man ir visas šīs ciešanas?...KAPĒČ???"Alise aizmeta savu skalpeli prom,apsedzās un centās aizmigt.Viņa nevēlējās būt nomodā.Pēc divām stundām viņa pamodās un dzirdēja televizoru.Viņas brālis ir atnācis mājās.Viņa piegāja pie viņa un smaidīdama jautāja savam brālim"Kur tu biji Arvīd?"VIņas brālis pagrieza galvu un sacīja viņai"Ai es ar saviem pacāniem izgāju patusēt tā pa ielām...kā gāja skolā?"."labi..."sacīja Alise.Viņa nodomāja,kaut tā būtu taisnība.
Sākās jauna diena un Alise gāja uz skolu.Viņa klusiņām dungoja līdzi dziesmai PLUMB-CUT.Tad kautkas viņu aiz muguras paķēra.Alise jau bija bailēs,bet kad tā pagriezās tā ieraudzīja savu draudzeni-Jasmīnu."Čau Alise! Kā iet?"Jasmīne jautāja Alisei. Alise sāka smieties "Labi,labi tak. KAs jauns?". Uz brīdi Jasmīnai smaids nozuda"Alise,es redzēju kā tevi vakar piekauj...tev vajag aiziet pie direktora."Alise nevēlējās atbildēt.viņa darīja visu,lai izvairītos no atbildēm.
Bija piektā stunda,Fizika.Alise mēgināja ko saprast no stundas.Bet viss ko fizikas skolotāja stāstīja bija cittāti no grāmatas, par to,kur kā tas tiek lietots,un nodiktēja visas formulas.Tas ko uzdod kontroldarbos if uzdevumi ar formulām.Bet Alise tos neprot atrisināt.Stundas vidū ienāca direktors un pasauca Alisi ar Reičelu.Neviena no meitenēm nesaprata kas notiek.Direktors stāstīja kad meitene bija atnākusi un pastāstīja kas klases starpā notiek.Meitenes vārdu viņš neatklāja,jo tomēr viņš par Jasmīnu ar uztraucās.Beigās direktors noklausījās abu meiteņu teikto un teica lai Alise iet uz klasi.Viņš vēlējās parunāt ar Reičelu viens.Pirmo reizi kādās 3 nedēļās,Alise jutās atvieglota.Stundas beidzāš.Mājās viņa atnāca mierīgi.Viņa bija pateicīga Jasmīnai.Kad nākošajā rītā Alise pamodās,viņa redzēja ka ir saņēmusi īziņu.Tā bija no Reičelas.
"Dēļ tevīm es esmu iekūlusies lielās nepatikšanās tu sīkā kuce.Es pārliecināšos ka tava dzīve būs īsta elle."
Reičēla nebija jokojusi.Reičelas draugi spiegoja Alisi.Skolā viņa tika biežāk apcelta.Viss kļuva vēl ļaunāk. Pat viņas draugi centās turēties no Alises pa gabalu.VIsi Pusaudži viņas apkārtnē viņu pazina.Viņa nesaprata kā.
Vienu dienu ejot uz veikalu viņa pamanīja trīs puišus.Tie rādīja uz viņu un smējās.Viņai pieriebās,tādēļ viņa piegāja viņiem klāt un jautāja"kāpēc jūs par mani smejaties?"Viens puisis uz viņu smīnēdams apskatījāš un teica "iiej Facebook.com Reičelas profilā" Alise bija apmulsusi. Viņa nesaprata kāds sakars viņai ir ar populāro Facebook.
Nākošajā dienā Alise iegāja bibliotekā,jo pašai datora nebija.Viņai nācās reģistrēties tajā saitā.Kad viss bija gatavs viņa sameklēja Reičelas profilu un bija šokā.Profils bija pilns ar veciem un jauniem video kur viņu piekauj un izsmej.Cilvēki publicēja nepatiesus faktus par viņu.Tur pat bija uztaisīti viltus profili ar viņas vārdu.Viņa nespēja to pavilkt.Viņai trīcēja rokas.Viņa vienkāŗši piečēlāš un skrēja mājās.
Nonākusi mājās viņa nevienu nepamanīja.Cilvēki jau ārā redzēja viņu,viņa nespēja novaldī savas asaras. Viņa iegāja vanas istabā un pielēja vannu pilnu ar ūdeni.Aizkrēja iztabā pakaļ sava skalpelei.Alise lēnām iesēdās vannā, blakus nolikdama skalpeli un telefonu.Viņa bija nonākusi pie beigām.Pējiem dzīves mirkļiem.Viņa vairs nevēlējās ciest.Viņa paņēma skalpeli un ar visu varu to vilka par savu ādu.Sāpes bija neaprakstāmas.Asins lielām straumēm plūda ārā no viņas ķemeņa.Alise mira.Ar atvadām un asarām viņa uzpieda Reičelas numuru un zvanīja viņai.. Reičela atbildēja "LOL paskat kas man te uzvanījis,dzirdēju ka tu..." Reičela nepaspēja pabeigt teikumu kad alise mocoties sāpes izbļāva viņai "Tu domā ka mani pazīsti?Zini ko,tu mani nezini"Zvans beidzās. Un Alise bija mirusi.
Šis ir mans izdomāts stāsts.Bet neesiet kā Reičela.
