Sveiki, šis ir mans pirmais raksts- esat saudzīgi. Ceru patiks! 
Stefānija pamodās no sajūtas, ka kāds uz viņu skatās. Atvērusi acis durvīs viņa pamanīja stāvam tēvu un smaidam. Sākumā viņai likās, ka viņa murgo, jo tēvs bija aizbraucis komandējumā un mājās nebija jau 3 nedēļas.
-''Labrīt, saulīt!'' Viņš sveicināja.
-''Tēti!'' Viņa iespiedzās un metās apskaut tēvu''Tu esi atgriezies!''
-''Lēnāk, lēnāk.'' Viņš iesmējās un apskāva meitu''Es atgriezos nedaudz ātrāk....''
-''Es tā priecājos tevi redzēt.''
-''Saved sevi kārtībā un nāc brokastot.''Noteica tēvs un izslīdēja no istabas.
Stefānija aši saklāja gultu un ieskatījās spogulī. Ar šausmām viņa atklāja, ka blondie mati ir pamatīgi izspūruši un zem zaļajām acīm ir tumši loki.
-''Un diena iesākās tik labi..'' Viņa pie sevis nopūtās un sāka ķemmēt matus. Viņa atcerējās, ka katra diena sākās ar vaidiem, viņa taču bija pelēka pele un nekas vairāk. Skolā viņu nekad neviens neievēroja un viņai nebija arī īstu draudzeņu. Nav tā, ka viņa būtu atstumta, bet viņa pie pārējām vienkārši neiederējās.
Pēc ilgas un pamatīgas ķemmēšanas tie beidzot bija taisni un kārtīgi. Uzvilkusi vecos džinsus un platu t-kreklu viņa gāja uz virtuvi. Uzspiedusi pa bučai uz mammas un brāļa vaigiem, viņa apsēdās un ielēja sev krūzē pienu. Paņēmusi šokolādes cepumu paku, kuri bija Stefānijas vismīļākie cepumi viņa lēnām tos ēda un piedzēra klāt pienu.
-''Mīļumiņ, vai tu neēdīsi manis gatavoto sautējumu?'' Ievaicājās māte, kuras pierē parādījās rievas un acīs bija redzams uztraukums.
-''Stefai ir diēta!'' Iesaucās sīkais brālis un klusībā ņirdza par savu joku.
-''Man vienkārši nav ne garastāvokļa, ne apetītes...'' Novilka meitene un turpināja ēst savus cepumus un piedzert pienu.
Virtuvē svilpodams ienāca tēvs un nesa kasti. Viņš pienāca tieši pie meitas un ielika to viņai klēpī. Kaste bija pasmaga.
-''Kas tad tas?'' Stefa bija neizpratnē.
-''Tev šodien ir dzimšanas diena mīļumiņ.'' Teica mamma un abi ar tēvu saskatījās.
-''Biju pavisam aizmirsusi.''
Viņa sāka plēst vaļā kasti un izbrīnā ieplēta acis. Kastē bija melns portatīvais dators, turklāt pilnīgi jauns.
-''Vai patīk?'' Vecāki reizē prasīja un staroja.
-''Pat ļoti!!'' Iesaucās Stefānija un metās vecākiem ap kaklu.''Vai drīkst izmēģināt.''
-''Protams, mēs tevi netraucēsim.'' Meitenei par prieku atbildēja tēvs.
Ienesusi savā istabā viņa ieslēdza to. Tas strādāja lieliski, viņa nosēdēja pie tā stundu, tā kā viņu mājā internets bija jau sen, tēva biroja datoram viņa varēja apmeklēt dažādas interneta lapas. Viņa uzdūrās kādam čatam un ielogojās ar niku Rozīnīte. Iegājusi čatā viņa piedalījās diskusijā par filmām. Katrs izteica savu viedokli, par viņu mīļākajām filmām un žanriem.
Pēkšņi kāds ar niku Noslēpumainais uzrakstīja viņai privātu ziņu.
-''Sveika, skaists niks. Negribi iepazīties?''
