Ļoti bailīgs stāsts no dzīves kas ar mani notika 3. klasē. stāstu mazliet piepušķoju lai ir intresantāk. Re jau turpinājums
MELNĀ BŪDA
2.nodaļa
Dīvainais vecis
Mēs - es, Marta un Zane gājām uz Daugavu peldēties. Pēc kāda laika mēs atkal gājām uz melno būdu.
Šoreiz no tās iznāca dīvains vecis trenniņbiksēs brūnā jakā ar sirmiem matiem un ar maisiņu rokās mēs noslēpāmies un Marta ieteica : " Vai nav dīvaini ka visiem cilvēkiem kas iziet no melnās būdas ir maisiņš?". Mēs sekojām dīvainajam vecim. Viņš iegāja tramvajā un mēs iekapām un sekojām
viņam. Diemžēl viņš brauca tālāk nekā mums bija atļauts. Mēs izkāpām un gājām uz mājām.
Pirmdien mēs satikāmies skolā. Zane sāka sarunu : " Klau kā jums šķiet kas bija tas dīvainais vecis?". Nevienam no mums nebija ideju. Es ieteicu : " Klau varbūt pieteikt mūsu grupiņai Aivaru?". Marta atbildēja : "Laba ideja. Starp citu es vakar aizgāju uz melno būdu un pierakstīju tuvākās ēkas ardresi.". Es iesaucos : "Un kā, kaut ko atradi?!". Marta atteica : " Diemžēl nē. nebija ne grāmatās ne internetā. Pat mamma un tētis nezināja. iztaijāju kaimiņus un tikai viens vecs kaimiņš atbildēja. viņš teica ka tur agrāk šī būda bija ļoti tuvu jūrai un ka tā bija zveijnieku būda.". Es pajokojos : " Klau kas būtu ja mēs tur atrastu dārgumus?!"
