Atskanēja skaista melodija. Laistījās gaismas dažādās krāsās. Lielā zāle bija iekārtota senlaicīgā stilā. Pie viena no daudzajiem galdiem sēdēja vidējas miesasbūves rūķis, tērpies viscaur sarkanās drēbēs.
Pulkstenis pie sienas rādīja piecas pāri deviņiem vakarā. Pēkšņi krodziņa durvis pavērās ar tādu švunku, ka apmeklētāji ziņkārīgi atskatījās. Tur ienāca trīs rūķi, katrs tērpies savādāk: viens zilās, otrs zaļās, trešais rozā drēbēs.
-Es jau domāju, ka neatnāksiet! – neapmierināti norūca Fērbijs, atbīdot krēslu sev blakus.
Atvaino, rūķubānis kavējās, - atbildēja zilajās drēbēs tērpies Kērtiss.
Rozā tērpies Luiss tikmēr apsēdās pretējā galdiņa pusē, tam līdzās Kalims.
Pie galda pienāca rūķenīte, tērpusies baltā kleitā ar sirsniņām:
Ko kungi vēlēsies?
Kāda tu mums šovakar skaista, Mārdžorij! Un ko tad tu var piedāvāt?
Mums ir jaunums, “Rūķubumba”!
Nu tad nes tik šurp! Būs gara runāšana.
Pēc pusstundas rūķiem no kokteiļa spīdēja acis un sārtojās vaigi. Beidzot viņi pievērsās iemeslam, kāpēc Fērbijs viņus bija uzaicinājis satikties.
Kā jums ar darbiem”-jautāja Fērbijs.
Nu šad tad jau haltūras gadās...- Luiss atbildēja.
Nekas īpašs(,) – nopūtās Kērtiss.
Man jāpagaida atbilde no viena kantora, solīja zvanīt. (,) – savilka domīgu seju Kalims.
Man ir ideja! Veidojam savu uzņēmumu! – iesāka Fērbijs.
Un ar ko tad mēs varētu nodarboties? – ieintriģētā trijotne paliecās u zpriekšu.
Apakšbikšu zagšanas bizness.
Kooo? – visi norīstījās.
Tas ir neprāts! – Kērtiss iesaucās.
Nebūt nē. Izstāstīšu jums, kā es to visu iedomājos. Nepieciešami četri dalībnieki. Viens izpētīs cilvēku paradumus. Otrs – viņu mājas iekārtojumu. Trešais rūpēsies par apakšbikšu piegādi mūsu birojā. Un ceturtais tās klasificēs...
xxx
Jau nākošajā rītā rūķi satikās pie Fērbija mājās, lai sāktu darbu. Te man jums jāpastāsta mazliet, kā rūķi varēja no Rūķpilsētas nokļūt pie cilvēkiem. Vietai, kur dzīvoja cilvēki bija savs nosaukums, bet rūķu starpā vieta tika saukta par Cilvēkpilsētu. Ģeogrāfiski Rūķpilsēta atradās zem Cilvēkpilsētas pazemē, un abas vietas savienoja kanalizācija. Rūķi parasti Cilvēkpilsētu apmeklēja tad, kad iestājās krēsla. Citi vienkārši izklaidējās, vērojot cilvēkus un apkārtni, kas rūķiem likās aizraujoša.
Fērbijs paņēma papīru (lapu?), sadalīja to četrās daļās, uzrakstīja uz tā visu vārdus, lai varētu izlozēt, kurš ar ko nodarbosies. Tādējādi Kērtisam tika cilvēku izpēte, Fērbijam bija jāpiegādā tās (?) uz mājām, Luisam to klasifikācija, bet Kalimam jāizpēta māju iekārtojums.
xxx
Astoņos no rīta Kērtiss stāvēja pie viena dīvaina koka, kam nebija lapu, bet gan asas, zaļas adatiņas. Zilās drēbes bija nomainītas pret neitrāli pelēkām. Pirmā pa ceļu gāja blondīne. Kērtiss sekoja viņai pieklājīgā attālumā visas dienas garumā, rūpīgi pierakstot vietas aprakstu, laiku, kā arī visus citus nepieciešamos datus. Tā kādu nedēļu viņš darbojās, katru dienu sekojot citai sievietei. Pēc nedēļas viņš zināja septiņu sieviešu ikdienas gaitas, kad viņas nav mājās, kur viņas dzīvo, kad atgriežas, vai nav mājdzīvnieku. Šo informāciju viņš pa rūķu rāciju nodeva Kalimam. Laikā, kad cilvēks izgāja no mājas, bija Kalima laiks darboties. Viņš iegāja mājā un izpētīja, kur konkrētā sieviete dzīvo. Vēlāk bija nakts darbs. Kad cilvēki gulēja, viņš iekļuva dzīvoklī pa ventilācijas šahtu un iegaumēja, kur kas atrodas, kuros skapīšos atrodas apakšveļa, viņa pienākums bija informēt par to Fērbiju.
Fērbijs sāka darbu naktīs. Viņa uzdevums bija zināt, kad cilvēks nav mājās, vai arī viņi gulēja, tai laikā iekļūt dzīvoklī. Un tad - visas apakšbikses maisos un aidā, uz Rūķpilsētu.
xxx
Tā pagāja divas nedēļas, līdz kādu rītu rūķiem radās ideja, šīs apakšbikses pēc klasificēšanas pārdot rūķenēm. Viņi tās klasificēja un smuki sakārtoja pa plauktiņiem, un salika cenas. Rūķenītes bija sajūsmā par jauno kolekciju! Veikals zēla un plauka! Rūķenītes savās dzimšanas dienās daudz biežāk saņēma dāvanā skaistu veļu no mīļotajiem.
xxx
Tikmēr Cilvēkpilsētā valdīja šausmas. Viss sākās ar to, ka kāda jaunkundze, kad gribēja iet uz darbu un atvēra atvilktni, lai uzvilktu svarīgāko apģērbu, kāds sievietēm var būt, neko neatrada. Atvilktne bija tukša! Pilsētā valdīja haoss, kad arvien jaunas un jaunas sievietes dažādā vecumā bija spiestas palikt mājās tā vietā, lai dotos uz darbu vai citās ikdienas gaitās. Protams, ka darba devējiem viņas nevarēja šo intīmo iemeslu minēt, kāpēc nevar tikt uz darbu, tam īpaši vajadzēja sarūpēt slimības lapu. Radās vēl viena problēma, kā vispār tikt pie jaunas veļas, un tam nācās izmantot tuvu draugu, vīru palīdzību. Policijā tika uzrakstīti neskaitāmi iesniegumi par veļas zagļiem. Policija izmisumā, tuvinieki šokā, pašas sievietes tagad tā dēļ apmeklēja psihologu, kā rezultātā šo speciālistu bizness guva lieliskus panākumus, nemaz nerunājot par veļas veikaliem.
xxx
Tāds bija stāsts par rūķiem, kuri zog apakšbikses. Fērbija ideja radīja vairākas pozitīvas sekas.
1. Uzlabojās attiecības rūķu un rūķenīšu starpā.
2. Cilvēkpilsētā uzlabojās bizness.
3. Rūķi labi nopelnīja.
Negatīvais – sievietes zaudēja savu veļu. Bet, lai šis stāsts iemāca jūs zaudējuma gadījumā mainīt attieksmi, saskatīt pozitīvo: viņas tika pie jaunas!
