nu sweiki! karoč ielikšu sākumu no paša rakstīta stāsta, tas man pašam ir eksperiments, jo nekad iepriekš neko tādu neesmu raxtijis.
tā kā vērtējat, komentējat un izsakat viedokli.
P.S
draugos mani darbi atrodami zem nika JAYWORDS, tā kā neko neesmu pārkopējis, viss paša roku darbs
viņš pamodās ar svina smagu galvu. Vakar izdzertais šķaidītais spirts šodien darbojās kā terorists, kā vandālis. Šķērma dūša un sausums mutē lielāks nekā stepē jūlija vidū. Seja bāla, bet pirkstos Optimas filtrs. Tā jau vienīgā ko vēl var dabūt zem lata. Bet organisms prasīja ūdeni ,un noliecās viņš pie upes. Viņš bija bomzis. Bet šķita, ka nieres sadegs urīna svelmē, jo krutka tika aizdzerta ar stipro Vanagu. Un viņš piecēlās pačurāt, tā bija šā rīta lielākā svētlaime, gandrīz uz minūtēm trijām. Jā, vakar bija jautri. Bet šodien realitāte- briesmīga, bet pasaule ļauna. Nomirt būtu vieglāk, vismaz uz doto mirkli tā šķita. Grādi jau nepalīdz, bet varbūt tomēr? Pāris mazo aliņu vai plakanīte tagad gan derētu. Un debesis uzreiz paliktu zilākas un zāle zaļāka. Un fūre, uzkrauta ar bērza finierklučiem nodrebināja patilti. Laiks doties, jo šķita, tuvojas jau pusdienlaiks………
un viņš izlīda no patiltes krēslas . Jā saule bija gandrīz zenītā un spīdēja tik spoži, ka bija jāsamiedz acis, lai saskatītu apkārt notiekošo. Ievilka plaušās sātīgo pavasara gaisu, pēc tam cigarešu dūmus. Bagātīga smaržu un garšu simfonija. Bet tagad pats grūtākais jautājums kurp doties? Derētu kaut ko iesist māgā, jo šķita kuņģis lēnām, bet noteikti sāk gremot pats sevi. tā tad uz lielveikalu miskastēm, tur vienmēr var atrast kādu sakaltušu maizes donu un iesmakušu desas vai siera gabalu.
