Starprinde
Es gribu starp rindām lasīt un tavas domas jaust,
Es zinu, ka tādas ir un negribi visiem tās paust.
Bet es esmu savējā starp savējiem gribi to vai nē,
Klusītēm lasīšu tās, nelienot dziļāk tavā dvēselē.
Dvēsele katram kā svētvieta klusa un mistikas pilna,
Tik smalka kā zīda diegs vai dārgāko dzīparu vilna.
Un atkal starp rindām jaunas domas lasu un lasu -
Gribu satvert nesatveramo un tikai sev vien prasu
Man atklāt patiesību, ko starprinde satur cieši,
Bet svešie lasa vārdu pēc vārda kā uzrakstīts tieši.
***
Divas ūdens piles.
Nav divas ūdens piles vienādas kā acumirklī šķiet,
Tas vien jau padomāt par mūsu dzīvi liek mazliet.
Pat katram burtiņam ir vārdā katrreiz vieta sava,
Un vārda nozīme tik mainīga kā tava kāršu kava,
Vai rokās paņem zīlniece un likteni tev zīlē,
Vai džeki - iedzer aliņu un zolīti vien vīlē.
Kur lielo patiesību rast, kur mūsu dzīves jēgu -
Vai pietiks aizdzīt zirnekli - to mušas rēgu?
Vai ielūkoties naktī, kas krāsas sazagusies košas,
Bet pati slēpjas melnumā un jūtas vienmēr droša.
Kur ir tā loģika, kas visu kopā šodien cieši saista,
Kāpēc zūd mūži un jauna dzīvība top vietā laista?
***
Paradokss.
Kā kurlais ieklausās un skatās neredzīgais,
To dzirdīgais un redzīgais nekad nevar jaust-
Kad jauna diena mostas, no jauna piedzimst viss -
Tur kurlais atkal sadzird, ko nedzird dzirdīgais,
Bet saredz neredzīgais, ko neredz redzīgais.
***
+
