http://spoki.tvnet.lv/literatura/Starp-pirkstiem-22/765025
Nometusi visas savas drēbes uz flīzēm, es spēru nelielus soļus uz dušas kabīni. Flīzes gan bija siltas, bet mani ceļi vienalga drebēja, līdz es iegāju iekšā dušā un uzgriezu ūdeni.
No sākuma ūdens bija auksts vai pat ledains, bet, jo ilgāk tas tecēja, jo siltāks tas kļuva.
Kad ūdens bija nostabilizējies, paņēmu vienu no šampūniem, kas stāvēja pie manām kājām. To uzspiedu uz rokām, un tad izlaidu cauri rokas matiem. Tik sen nebiju tos mazgājusi, ka, lai kārtīgi tos izmazgātu man vajadzēja diezgan daudz laika pavadīt dušā.
Pēc kāda laika es beidzot biju tikusi galā ar matiem. Tad es rūpīgi saziepēju pārējo ķermeni, un ar ūdens palīdzību noberzu pelēkos pleķus no sava ķermeņa. Drīz vien es jutos pilnībā tīra, un izkāpu ārā no dušas.
Pasniedzos pēc pirmā dvieļa, kas gadījās pa rokai, un rūpīgi izsusinājusi matus tos ietinu dvielī. Pēc tam pasniedzos pēc nākošā dvieļa, un rūpīgi noslaucījusies, es to apliku sev apkārt, jo nevēlējos vilkt atpakaļ tās drēbes, kas pašlaik mētājās pa visu vannas istabas grīdu.
Sperdama bailīgus soļus es iegāju iekšā Ričarda istabā, kas nu bija mana. Pirms tam, kad gāju mazgāties īpaši nepētīju viņa istabu, jo biju noilgojusies pēc siltas dušas, jo zināju, ka tā man palīdzēs izdomāt tālāko savas dzīves plānu.
Es šeit nevarēju palikt, un to zināju. Lai arī, ko mana māte bija izplānojusi savā galvā viņai neizdosies to realizēt, jo es viņai to neatļaušu! Biju jau pārāk daudz devusi viņai teikšanu pār manu dzīvi, tagad bija laiks, kad es valdīšu pār sevi.
Kad beidzot mazliet nomierinājos par to, ka es biju ļāvusies mātes vaļai, appētīju Ričarda istabu.
Uz ātru acu uzmetienu, es sapratu, ka nekā īpaša vai dārga šeit nav. Istabas malā pie loga bija galds uz kura stāvēja pāris baltas vai apšvīkātas lapas un viena lampa. Pēc galda istabas vidū bija gulta uz kuras mētājās pāris paģērba gabali. Laikam tos bija atnesusi man māte priekš manis.
Un vēl pie durvīm mētājās paliela soma, un tas arī bija viss no šīs istabas. Šeit nebija pat skapja, kur nu vēl kāda elektroierīce.
Es gan nebiju pārāk pārsteigta. Mana nojausma jau radīja šādu istabas iekārtojumu pēc tā kā Ričards uzvedās, un kāda bija viņa pagātne. Noteikti arī, ka šajā istabā viņš ļoti maz laika pavadīja, tādēļ īpaši neko viņam vairāk nevajadzēja.
Bet pirms es devos paskatīties, kādas drēbes man māte ir atnesusi es devos pie durvīm aplūkot somu, kas tur stāvēja. Pēc dabas es nebiju pārāk ziņkārīga, bet es vienalga vēlējos uzzināt, kas tajā ir iekšā.
Piegājusi klāt pie somas, atvēru to vaļā. Tad pagriezu otrādāk somu, un visu izkratīju ārā no šīs somas. Tur bija vien Ričarda drēbes, bet es mazliet salecos ieraugot drēbes, jo taisni tādas nēsāja vīri no pirmā cietuma. Viņam bija ļoti daudz tādu drēbju, un manā kaklā pēkšņi radās kamols.
Biju domājusi, ka viņš tā bija pārģērbies tikai, tādēļ, lai mani izdabūtu ārā no turienes. Bet bija iespēja, ka viņš tur bija jau strādājis ilgi pirms tam, kad iepazinos ar viņu.
Kad beidzot visas drēbes biju izkratījusi ārā, pēkšņi no somas izkrita ārā bieza klade. Palūkojoties tuvāk uz klades, es bailēs notrīsēju, jo uz tās bija rakstīts „Agneses dienasgrāmata.”
