-Mīļā,nesatraucies. Neņem to tik dziļi pie sirds.Ja tā nervozēsi būs tikai sliktāk. Atceries,ko ārsts teica?
Zane papurina galvu.
-Jā!
-Es tev pagatavošu siltu tēju. Varbūt vēlies pāēst?
Zane vēljoprojām slaukot asaras dodas virtuves virzienā. Viņa tiešām izskatās pēc cietējas.
-Silta tēja būs tieši laikā. Bet apetītes man šobrīd nav.
Jānis gādīgi gatavo tēju,kamēr Zane sēž pie apaļā galda un skatās tālumā. Acīs kā spogulī redzamas īstas sāpes un skumjas. Viņa tiešām šķiet nelaimīga un izmisusi.
Gatis kā jau ierasts vēro notiekošo. Viņam šis viss škiet,kā interesanta filma ar nezināmu scenāriju. Viņš gaida saldās atriebības beigas,jo ir pārliecināts,ka pēc nodarītā tām noteikti ir jāseko.
Zane pēc tējas manāmi atžirgst. Vaigos no karstuma ielaužas sārtums, acis šķiet dzīvākas,tikai melnās,šaurās švīkas liek noprast par rūgtām asarām.
-Pavisam aizmirsu!
Zane pēkšņā sajūsma nolec no krēsla. Un skrien uz guļamistabu. Pēc brīža tikpat līksmi atgriežas turot rokās apjomīgu mapi.
-Vēlos tev parādīt pēdējo ultrasonogrāfojas attēlu. Tur mazais ir tik piemīlīgs nespēju sagaidīt, kad viņš piedzims.
Jānis paceļ acis no telefona un nepacietīgi gaida.
-Ā,jā..,tu vakardien biji pie ārsta. Ar visiem darbiem nevarēju tevi aizvest. Mazliet jūtos vainīgs. Man kā tēvam vajadzētu par jums abiem labāk rūpēties. Bet tie visi notikumi mani izsituši no sliedēm...
Jānis attaisnojas. Nepazīstot šo cilvēku rodas priekšstats,ka pat ar visu atbildīgo darbu,viņš ļoti labi rūpēsies par ģimeni. Neskatoties uz to,ka viņš ir nelietis,viņš ļoti stipri mīl Zani un gaidāmo bērnu.
Zane uzmanīgi ver vaļā mapi.
-Mīļais,par to nesatraucies. To jau mēs izrunājām,man nav grūti kādreiz pavizināties ar taksi.
Abi pasmejas. Jānis noliecas,lai saņemtu Zanes roku,kura no mapes gatavojas izņemt ultrasonogrāfijas attēlu. Viņas plecs pieskaras krūzei,kas atrodas bīstami tuvu galda malai un abiem nemanot krūze nokrīt .Abi sabīstas no griezīgās stikla lausku skaņas, Zane nobijusies iekliedzas un nomet mapi,no kuras kā pieneņpūkas izlido dokumenti.
Jānis metas sakārtot radušos nekārtību, ko rada dažāda lieluma stikli un prāvs daudzums analīžu un slimnīcas izrakstu dokumenti.
-Jāni,es savākšu dokumentus,bet tu stiklus!
Zane satraukti iesaucas un pietupusies izmisīgi vāc visu pec kārtas. Bet ir jau par vēlu,jo Jānis ir salasījis vismaz pusi izmētāto dokumentu, turklāt katram vērīgi,bet aši uzmetot aci. Jānis pētot kārtējo epikrīzi pārsteigts ieminas.
-Es nezināju,ka tu tik daudz esi slimojusi. Tev ir tik daudz slimnīcu izrakstu!
Zane izrauj to no viņa rokām un satraukti grābj atlikušos dokumentus.
-Tie ir veci,pusaudžu laikos slimoju ar nenozīmīgām slimībam,nekas nopietns.
-To tu man nebiji stāstījusi.Varbūt pārslimotās slimības ir ietekmējušas grūtniecību?
Zane nepaceļ skatienu,nosarkst un turpina iesākto.
-Es jau teicu,ka tās bija nenozīmīgas saslimšanas un tām nav nekādas ietekmes uz grūtniecību.
Jānis ķeras pie stikla lausku lasīšanas.
-Tas labi,citādi domāju,ka neesi bijusi pret mani atklāta. Man kā bērna tēvam un topošajam vīram ir jazin viss, kas saistīts ar jūsu abu veselību.
Zane neatbild. Viņa aizgriežas un nežēlojot dokumentus ātri tos bāž mapē. Liela daļa no tiem ir saburzīti un pat ieplēsti.
-Kas tas ?
Jānis pēkšņi iekliedzas.
