-Nespēju noticēt dzirdētajam!Es esot pie visa vainīgs! Pat tagad pēc nāves man nav miera.
Gatis iekliedzas tā,ka es pamatīgi satrūkstos. Mīlīgais pārītis pārtrauc ilgo apskāvienu un Zane itkā dzirdējusi Gata balsi pagriežas viņa virzienā,domīgi sarauc pieri un tad pieceļas sēdus.
-Mēs vel neesam bijuši pie taviem vecākiem.
-Nākamnedēļ aizbrauksim. Lai viss norimstas. Viņi,kad uzzināja par Gati un viņa nodarīto, bija gatavi braukt tev pakaļ un vest pie sevis,taču es atrunāju. Tev vairs nekas nedraud.
Jānis satver Zanes roku.
-Ejam atgulties,redzu,ka esi nogurusi. Arī man šodiena bija smaga.
Abi dodas guļamistabas virzienā.
Pagriežos, lai redzētu Gati viņa acis ir naida pilnas, tajās nav ne miņas milestības vai maiguma.
Un te pēkšņi viņš sāk smieties. Es jau atkal nobīstos,jo šādu reakciju gaidīju vismazāk.
-Gati!?
Es iesaucos.
Viņš pat nepaskatās uz mani un turpina smieties. Skaļi un saldi, tā itkā kāds būtu izstāstījis kaut ko ļoti smieklīgu. Gatis man atgādina bezrūpīgu, smejošu pusaudzi.
-Tas nevar būt! Tāda liekule un mele! Un es tādu mīlēju!
Gatis pēc smieklu lēkmes nomierinās.
-Tu saproti,ka viņa situāciju ir pagriezusi par labu sev ?
-Jā. Tā noprotu.
Bet vai viņam ticēt? Kurš tad īsti melo? Zane man nešķiet īpaši godīga,bet arī Gatis nav radījis īpaši labu priekšstatu,taču viņa agresija ir mazliet pamatota, bet arī Zanei noteikti ir savs pamatojums meliem vai patiesībai. Man gribas uzdot tiešu jautājumu taču es to nedarīšu,jo tas būs no manas puses kārtējais uzbrukums. Nolemju vienkārši klusēt.
-Mani vairs nekas nepārsteidz. Pareizāk sakot viņa mani nepārsteidz. Tik nepateicīgs un ļauns cilvēks dzīvojis zem mana jumta,gulējis ar mani vienā gultā,teicis,ka mīl...ja es tagad būtu dzīvs es..
-Ko,tu..?
-...nezinu. Es nezinu !!!
Gatis noplāta rokas. Sāk nervozi staigāt pa istabu
-Viņi abi tur guļ,tu saproti,kopā! Man tik ļoti sāp, zinot,ka abi drīz precēsies,viņiem piedzims bērns, viņi būs laimīgi. Tam visam bija jānotiek ar mani nevis ar Jāni! Man tagad būtu jāguļ blakus Zanei,jābrauc kopā pie ārsta ,ekrānā jāvēro un jāpriecājas par mūsu bērniņu,jāpatur roka,kad viņai slikti, jābūt klāt dzemdībās. Tie visi bija mūsu sapņi.
Blakus istabā iezvanās telefons. Skan jautra melodija,kas šajā brīdī šķiet pavisam neiederīga. Kad melodija atkārtojas otro reizi no istabas ar telefonu rokās izskrien Zane.
-Ko gribi? Man nav tagad laika ar tevi runāt. Mēs jau norēķinājāmies.
Zanes balss ir dusmīga un skaļa. Viņa klusiem soļiem ieskrien vannasistabā un turpina sarunu. Gatis stāv aiz durvīm un noklausās,kaut arī mierīgi var tikt tām cauri. Es sarunu nedzirdu,jo atrodos vairāku metru attālumā. Stāvu pie lielā loga no kura paveras brīnišķīgs skats uz pilsētu un plato upi, kas šo skaisto vietu sadala divās daļās. Man pretī raugās prāvs skaits jaunceltņu,daži koki un milzīgs tilts.
Varenības sajūtu iztraucē aizcirstu durvju skaņa. Pagriežos vannasistabas virzienā, kur redzu piesarkušo un dusmīgo Zani. Viņa stāv atspiedusies pret sienu,tieši pretī Gatim,kurš nicinoši viņā raugās. Pār viņas vaigiem tek asaras, paraujot līdzi melno skropstu tušu,kura kā strautiņš tek pār viņas skaisto seju. Gatis vienaldzīgi stāv taču nespēj atraut acis,jo viņam šis žēlais skats ir tīkams.
-Nekad neesmu redzējis viņu raudam.
-Varbūt ir noticis,kas slikts ?
-Nē. Viņas paziņa,kas apzaga manu dzīvokli par šo varonīgo darbu prasa lielāku naudas summu,nekā sākumā sarunāts. Nevarot pārdot mēbeles,viņam tās neesot kur likt,tāpēc likšot noliktavā par kuru jāmaksā, vai, ja Zane nemaksās,viņš visu savāks sev un, kad izdosies pārdot, naudu paturēs. Cik noprotu viņu arī šantažē.
- Sievietei ir lielas problēmas.
-Pati pie visa vainīga.
Gatis vienaldzīgi nosaka,taču tāpat turpina vērot bijušo mīļoto.
-Zane! Kas noticis? Sākas dzemdības ?
Jānis satraukti iesaucas un pieskrien pie līgavas.
Mēs visi pārsteigti pagriežamies Jāņa virzienā,kura iznākšanu no istabas neviens nedzirdēja. Vispārsteigtākā ir Zane,viņa aši noslauka asaras, pieceļas un apskauj izbiedēto līgavaini.
-Man viss labi.
-Par to neviens neraud. Saki,kas ir noticis ?
Jānis maigi atgrūž Zani un skatās viņas piesarkušajā un ar tušu nosmerētajā sejā,kura tāpāt ir skaista.
-Es mazliet baidos par dzemdībām,tikko runāju ar māsu,viņa man sastāstīja briesmu stāstus. Viņas draudzenei bija ļoti ilgas un mokošas dzemdības, ka rezultātā radās komplikācijas viņai un bērnam.
Es pārsteigumā paceļu vienu uzaci. Zane tik veikli māk melot,turklāt tik ātri melus prot izdomāt,ka man pat gribas ticēt viņai nevis Gata teiktajam.
