Šis vīrietis raisa divējādas sajūtas. Viņa pievilcība un šarms mijas ar agresiju un dusmām, ko nav iespējams ignorēt. Šobrīd viņa sajūsma priecē arī mani.
Pēkšņi mēs nokļūstam kādā dzīvoklī. Tas ir plašs,gaišs, mūsdienīgi iekārtots,taču škiet bezpersonisks. Tajā nav redzama neviena fotogrāfija ar man nezināmo dzīvokļa saimnieku, neviena glezna vai kas cits. Viesistabā lepni stāv milzīgs ādas stūra dīvāns, tam pretī dažāda lieluma plaukti uz kuriem atrodas pāris grāmatas un suvenīri. Pusi istabas klāj melns perfekti tīrs mīksts paklājs. Istabu pa vidu atdala spoži balts galds,uz kura atrodas vāze ar sarkanām rozēm. Tās izskatās svaigas kā tikko noplūktas. Pie galda piestumti divi krēsli,kas itkā atdala viesistabu no virtuves,kura ir maza taču kompakta.
Kamēr es stāvu, Gatis sāk staigāt pa dzīvokli,virinot visas durvis,itkā kādu meklējot. Noprotu,ka šis nav viņa dzīvoklis,jo tas tika atstāts tukšs un izvandīts,turklāt konfiscēts.
-Tas nelietis nav mājās!
Gatis beidzis savus meklējumus dusmīgi iesaucas.
Tātad esam pie viņa drauga.
Mēs stāvam svešajā dzīvoklī,Gatis domīgs un redzams,ka pārdzīvo.
-Varbūt...
Es iesāku sarunu,bet mani iztraucē skaņa durvju slēdzenē. Pēc brīža atveras ārdurvis un pa tām ienāk vīrietis un aiz viņa ļoti jauna sieviete. Par to,kas ir šie cilvēki man nav šaubu,jo sievietes piebriedušais vēders,kas iespīlēts isā kleitā nerada jautājumus.
Abi jaunie cilvēki ienākuši dzīvoklī sāk strīdēties.
-Vai tiešām tu nesaproti,ka mums nav vietas tajās bērēs ? Visi pēc tam runās un ar pirkstiem rādīs. Man to nevajag un tavam nedzimušajam bērnam vēl jo vairāk.
Sieviete nomet mazo somiņu zemē,novelk vismaz desmit centimetrus augstās kurpes un smagiem soļiem dodas uz viesistabu,kur elsojot iekrīt dīvānā. Viņa ir skaista, blondie mati viegli čirkaini,brīvi krīt pār viņas kuplajām krūtīm, zilās acis ar garajām skropstām, kuras vēl garākas padara melna tuša, ar dusmām un iekāri raugās uz vīrieti. Maigie ar kosmētiku izceltie vaigu kauli atspīd gaismā, pilnīgās lūpas gaiši rozā tonī pavērtas, liekot noprast,ka viņa savu lēmumu jebkurā brīdī pamatos. Garie gredzenotie pirksti, ar košu manikīru sāk masēt deniņus.
-Man sāp galva, ja tu nevēlies mums abiem kaitēt,tad labāk izbeigsim šo tēmu. Tu zini,ka man ir priekšlaicīgu dzemdību risks.
Sieviete atguļas dīvānā savelkot uz leju sacēlušos mini kleitu,kura atklāja ļoti slaidas un garas kājas.
-Zinu. Man nav tas jāatgādina. Bet mēs nevaram ignorēt bēres. Esmu viņa bērnības draugs un tu bijusī...gandrīz līgava..
Sieviete pārtrauc.
-Tu, Jāni,zini, ko viņš man nodarijis.Un man tagad jāiet pie viņa kapa un jātēlo,ka sāp viņa aiziešana,kaut patiesībā es esmu īstā cietēja ?
Jānis pieiet pie savas mīļotās un apskauj.
-Viņš ir nelietis, tas tiesa, un par to, ko viņš ir izdarījis ir arī samaksājis,bet cilvēki to nezina, viņi domā, ka tu esi tā sliktā. Es negribu,lai par manu līgavu un nu jau gandrīz sievu kāds domātu,ko sliktu. Domāju,ka pieklājības pēc mums ir jādodas. Bet ja tu neiesi, es tik un tā iešu. Tur būs uzņēmuma akcionāri, man ir jārada uzticama drauga iespaids,jo esmu kandidāts uz viņa amatu.
-Tu domā tikai par sevi.
-Nē, es domāju par mums abiem, Zane! Šis amats katru mēnesi mūsu maciņus papildinās par vismaz 2000 eiro.
Zane atraujas no skāviena un sāk glāstīt savu augošo vēderu.
-Nauda mums drīzumā ļoti noderēs. Neesam vēl sagādājuši gultiņu un ratiņus. Es gribu visu to labāko.
-Būs! Manam puikam būs tas, kas nebija man. Sākot jau ar mīlošu mammu.
Abi atkal apskaujas. Šis skats ir apskaužami idillisks. Pat neuzdrošinos skatīties uz Gati,jo zinu,ka tas viņam ir sāpīgi, bet sāku aizdomāties par sievietes teikto. Vai tiešām Gatis viņai varēja ko nodarīt? Bet ko? Melojis,krāpis vai sitis?Jā,viņš škiet agresīvs un uzzinot taisnību varētu asi reaģēt,bet vai būtu kritis tik zemu,lai sistu sievietei?
