Šodien jau atkal spīd saule un debesis ir zilas. Šis dzejolis būs veltījums jums spocēni, lai jūs neaizmirstu to, ka laikam ir liela vērtība un, ka to nedrīkst vienkārši izniekot neko nedarot. Vēl arī dažas bildītes kopā ar aforismiem par laiku. Tiem kuri sēž četrās sienās iesaku- ejiet pastaigāties, laiks ir burvīgs! Jau iepriekš atvainojos par rakstības kļūdām!
Laiks.
Domu virpulis virmo un rit.
Kamēr vecais pulkstenis nākamo stundu jau sit.
Tā aizrit laiks un aiziet gadi
Drīz pazudīs mums tālie radi,
Senajās lauku mājās sapūs visi vadi.
Laiks atņems mums visu, kas reiz jau ir bijis
Neredzēsim kā diendienā lietus ir lijis,
Un kā vecaistēvs sietā zeltu ir izsijājis.
Bet vai esat to aizmirsuši
Kā agrāk tik ļoti visiem garšoja zuši?
Jau arī purvi visi ir izzuduši.
Bet, lūdzu, pulksteni nesit!
Tik ātri nespēju visu es aizmirst
Laiku jau nedrīkst tā izniekot,
To jāprot ir izbaudīt un izdzīvot!
( TROŅMANTINIECE)