Tik bieži dzirdam vārdu Smaids :) Vai arī pasmaidi bērniņ ,esi priecīgāks. To tev saka draugi vecāki un radinieki. Bet tu esi drūms un pat Smaidīt negribas. Lai viņi liktu tev mieru tu tomēr pasmaidi. Bet iekšēji esi bēdīgs. Pēc laika vecāki vai draugi sāk domāt kādēļ tu nesmaidi un domā kad vaina ir viņos. Tad viņi labāk pret tevi izturas bet vai tu jūties slikti par to viņi reti aizdomājas. Vārbūt tevi Nesen pameta mīļotais puisis/meitene vai tevi aiztiek lielie un neliek tev mieru un tas tev rada bēdīgumu. Tevi aizved pie Psihologa un viņs tev jautā un tu viņam sāc uzticēties un pastāsti. Pēc tam viņs pastāsta to vecākiem kas tevi nomāc un vecāki risina tavas problēmas tavā vietā. Tad tu paliec vēl bēdīgāks :( Protams ir vecāki kas neliekas ne zinis un pats tu pēc laiciņa risini savas problēmas. Protams vienmēr mēs nevaram būt priecīgi bet esot bēdīgam tu jūties slikti un vēl kāds.. Bet tu neaizdomājies par citiem visdrīzāk. Es tev iesaku labāk Smaidīt bet citreiz arī bēdāties un risini savas problēmas pats. Ja tevi pamet Meitene/pusis vienmēr atceries : Meitenes un puiši iet bet īstais vai īstā kādreiz tevi atradīs.
Morēle te nebija bet varbūt kaut drusku aizdomājāties un Atceraties : Smaids rada Smaidu :)
Zinu daudzi kritizēs daudzi pasmaidīs .
