Centīšos īsā veidā pastāstīt neticamo stāstu par to, kāds izvērtās spontānais vakars, kad simpātisks paziņa uzaicināja pēc darba iedzert aliņu pie viņa. Es zināju, ka man nākamajā rītā jāiet uz darbu... Bet nolēmu, ka jauna esmu tikai vienreiz un varu arī noriskēt. Morāle: nelietojiet alkoholu, tas tāpat nenāks par labu. Es zinu, ka neviens tam neklausīs (pat es nespētju saņemties vēl to ievērot), bet nu, nonākt šādā situācijā jūs neviens noteikti negribētu, tāpēc varbūt liks padomāt.
Vispār jau tas paziņa bija foršs čalis un man kā reiz paveicās, ka dzīvoja kvartāla attālumā no manas darba vietas. Naktsmājas bija uzreiz ar mieru dot un alus krājumi šim ar netrūka, tāpēc es īpaši nebažījos par to, ka ies labi. Agrāk viņš mani nesaistīja, bet tagad bija riktīgi izmainījies uz labo pusi. Jau bārdas noskūšana vien darīja viņu daudz simpātiskāku.
Un tā vakars vērtās tīri bohēmisks, klausoties, cik vienreizēji viņš spēlē uz ģitāras pašsacerētos gabalus un dziedot tiem līdzi. Acukontakts bija pastāvīgs, alus pudeles sekoja viena pēc otras un es jau kļuvu pārliecināta, ka noteikti ar viņu "laidīšu".
Es zinu, ka kādā brīdī uzvilku naktskreklu un it kā gāju gulēt. Bet tad sākās bezfilmas daļa, kur es atceros tikai fragmentus - pārsvarā to, kā laidu, skūpstījos un dabūju seksu galu galā. Vēl no rīta pamostoties process nebija beidzies. Tas jau nekas, ka biju pusaizmigusi un puspālī. Domāju, ka šī bijusi forša nakts, gulēdama viņa skavās un juzdama glāstus un grūdienus.
Un tad sekoja šoka moments. Godīgi sakot, man tā nekad nebija gadījies. Šo pilnīgi noteikti varu saukt par lielāko gultas feilu, jo... kad es pagriezos, es ieraudzīju, ka tas nemaz nav viņš. Tas bija viņa dzīvokļa biedrs un turklāt vēl nesimpātisks čalis, ar kuru viennozīmīgi neko šādu nebiju gribējusi pasākt. Fakts, ka viņš bija pamodies, traucēja man notīties tik nemanāmi, kā parasti to mēdzu darīt. Bet tā kā mani pamodināja zvans no darba, liekot aptvert, ka esmu sajaukusi laikus un kavēju, jo man jau bija jābūt darbā, man bija visi iemesli doties tūlīt prom.
Kādu laiku meklēju savas kurpes, tad sapratu, ka tās ir otrā istabiņā, kura nezin kāpēc ir aizslēgta un ilgu laiku skaļi lādēdamās, biju vien spiesta doties prom bez tām. Tā kā citu apavu nebija, gāju vien uz darbu basām kājām... paģiraina vairāk kā jebkad...un lāpīdamās ar kvasu. Jauki.
Darbā mani gaidīja paskaidrojuma lapa par to, ka esmu nokavējusi. Ar pazemojošu sajūtu izlūdzos apavus no kolēģes un klausījos, kā man visu dienu kāds ik pa laikam piesējās. "Labākais" bija tas, ka šīs mocības ilga 13 stundas, turklāt vēl drausmīgajām fiziskajām paģirām klāt nāca morālās - par to, kā es varēju sajaukt čali, ar kuru pārgulēju, un vēl par to, ka pieļāvu nedrošu seksu.
Noslēgumā varu teikt vienu. Zināma mācība man tā ir. Bet es nezinu, godīgi sakot, ko citu var darīt, lai novērstu tik riskantu un neapzinātu seksu, kā vienīgi to, ka jāatsakās no alkohola pavisam. Tas ir traģikomiski un man liktos bezgala smieklīgi, ja vien nebūtu noticis ar pašu.
P.s. Ieliec plusu, ja izpelnījos līdzjūtību, vai liku kaut nedaudz pasmieties. Jutīšos mazliet labāk vismaz.
