›

Skumji aizskutinoši.7

94 5

Sēžot pie loga un vērojot kā... Autors: Mjaua Skumji aizskutinoši.

Sēžot pie loga un vērojot, kā vējā lēnām aizplanē ābeļu ziedlapiņas, atcerējos visādas bērnības ainas. Par to, kā visa ģimene kopā braucām uz Zoo dārzu skatīties zvēŗiņus. Vēl tagad atceros to sajūtu braucotmūsu busiņā, klausoties Radio Skonto un ēdot tik tikko nopirktas Rimi bulciņas. Kādam varbūt liktos nieks, bet man – dārgas atmiņas. Jo tad mēs bijām visi kopā. Pēdējo reizi.

Šodien tikko kā mans mazais 5 gadus vecais brālis ienāca istabā, es sabļāvu uz viņa, pat nepaskatoties uz viņa pusi. Kad viņš negāja prom, es pagriezos, lai bļautu vēlreiz, un ieraudzīju viņa rokās bļodiņu ar ķiršiem. Viņš bēdīgi teica: Piedod, es tikai gribēju padalīties ar tevi

izveidot rakstu izveidot testu

Reklāma

Šodien sieviete, kuru es redzu katru dienu darbā un kura liekas vispriecīgākā persona birojā, izdarīja pašnāvību.

Šodien es izlasīju par zēnu, kura mamma teica, ka dzīves atslēga ir prieks. Kad viņš aizgāja uz skolu, skolotāja skolēniem prasīja, par ko viņi vēlas kļūt, kad izaugs lieli. Zēns teica būt laimīgam. Skolotāja teica, ka viņš nav sapratis doto uzdevumu. Mazais zēns teica, ka viņa nav sapratusi dzīvi.

Šodien mans tēvs picas gabalu... Autors: Mjaua Skumji aizskutinoši.

Šodien mans tēvs picas gabalu iedeva mūsu nabadzīgā dārznieka dēlam, kuram bija tikai 6 gadi. Viņš picas šķēli salocīja, ietina salvetē un nolika maliņā. Kad mans tēvs viņam prasīja, kāpēc viņš to neēd tagad, zēns atbildēja: Es to aiznesīšu mājās un sadalīšu ar mammu un māsiņu.''

Reklāma

Šorīt vietējā laikrakstā es... Autors: Mjaua Skumji aizskutinoši.

Šorīt, vietējā laikrakstā es biju nosaukts par varoni, jo izglābu viņu no uguns pārņemtā dzīvokļa. Bet es nespēju pieminēt to, ka varēju dzirdēt viņas viena gada veco māsiņu otrā istabā, es biju pārāk nobijies, lai palīdzētu.

Es biju devis uz Āfriku lai palīdzētu uzcelt bāreņu namu, kad ieraudzīju kādu bērnu vientulīgi sēžam. Es piegāju viņam klāt un iedevu pusi savas sviestmaizes un viņš aizskrēja. Slepus es viņam sekoju ap stūri un ieraudzīju viņu sadalot sviestmaizi 20 mazos gabaliņos un iedodot to katram viņa klasesbiedram.

Manam sunim ir trīs kājas. Lielākā daļa cilvēku viņu tādēļ neglauda. Maza meitenīte apmēram 5 gadus veca pieskrēja un vairākas reizes noskūpstīja viņam ausis. Viņa teica: Kur ir viņas kājiņa? Ja viņai vienu vajag, es varu iedot. Viņai to vajag vairāk nekā man. Es nespēju beigt smaidīt.

Reklāma

Šorīt un jebkuru darbadienu 9 no rīta jau četrus gadus, es emu gājusi garām 3 ielu muzikantiem. Viens vienmēr strinkšķina ģitāru, bet pārējie divi dzied. Un viņiem pāri visai sejai ir smaids. Dažreiz šie ir vienīgie smaidi, kurus redzu pa visu dienu.

13 gadus veca meitene bija slima ar retu asins slimību. Viņai vajadzēja asinis un viņas 5 gadus vecajai māsai bija īstā asins grupa. Ārsti par to pateica mazajai māsai un viņa piekrita. Kad ārsti bija beiguši noņemt asinis viņa paskatījās izbrīnīta un teica: 'Pagaidiet jūs aizmirsāt paņemt pārējās!' Meitenīte bija domājusi, ka viņa māsai atdos visas savas asinis.

«‹ 1 2 »›

94 5 7 Ziņot!

Ieteikt: 0 0 0