Tā, šis rakstas, precīzāk sakot, domraksts ir domāts tiem, kuriem patīk kaut kas, kas saistīts ar jūtu izteikšanu, mīlestību...
Skolā bija jāraksta domraksts par vienu no trim tēmām un es izvēlējos šo. Skolotāja atzina manu domrakstu par labāko kursā! Patīkamu lasīšanu. :)
Un jā, es gaidu jūsu komentārus, ko domājat par šo..
Sirds
Tuvojas vakars, saule riet, debesis paliek tumšas, un tajās sāk spīdēt zvaigznes. Neparastas sajūtas rodas manā sirdī, turot tavu roku. Varbūt tas ir uztraukums, varbūt simpātijas vai arī mīlestība. Ko es jūtu, domājot par tevi? Mana sirds sāk pukstēt aizvien stiprāk un stiprāk. Iespējams, tu jūti manus sirdspukstus.
Kā izprast šīs neparastās sajūtas? Jau ir vēls vakars, bet mēs joprojām sēžam ezera krastā, sadevušies rokās, un tu maigi noliki galvu uz mana pleca. Tu sēdi man blakus, nesakot ne vārda, bet es skatos zvaigznēs un redzu tur tevi. Sāku domāt par to, ka tu si tā,bez kuras es nespēšu dzīvot. Bet uztraukums mani traucē. Laika baidos es šo nesaprotamo sajūtu, jo pirmo reizi mana sirds tik kaislīgi un nepacietīgi dauzās, jūtot ko tādu.
Nu jau ir pusnakts. Mēs pamazām dodamies mājās. Pavadot tevi, es vēl aizvien domāju, kādas sajūtas pārpilda manu sirdi. Kautrīgi un klusi es tev pasaku to, ka manas simpātijas pret tevi nav parastas un ikdienišķas. Tu novirzi skatienu malā ar manāmu sārtumu vaigos. Tu nokautrējies, tas apliecina to, ka simpātijas ir abpusējas. Ap sirdi man paliek mierīgāk. Vēl tik daudz nav pateikts, bet tu jau esi mājās, un es dodos prom, šo visu apdomājot vēl reizi.
Istabā klusums! Dzirdami ir tikai mani straujie sirdspuksti. Ātrāk un ātrāk pukst mana sirds – domās par tevi. Tā no tumsas cenšas izlauzties pretī tev, uz gaismas pusi virzīties. Vairs nevaru izturēt šo karstumu sirdī, es uzvelku jaku un skrienu pie tevis, skrienu tik ātri, ka nesaprotu, kas notiek. Lūk, esmu pie tavām durvīm, nedroši pieklauvēju, un tu atver man durvis. Neilgu laiku mēs skatāmies viens otram acīs, līdz es pasaku: „Es tevi mīlu!” Un atkal tavs skaties novirzās malā, bet šoreiz bez nosarkuma, šoreiz tu droši man atbildi ar šiem vārdiem. Sadzirdot šos vārdus no tevis, es nokrītu ceļos, jūtu to, ka sirdspuksti pazūd. Gar vaigu notek asara, esmu laimīgs.
Noslauku acis, pieceļos kājās, stipri apskaujot tevi, es tevi noskūpstu. Tas bija mans pirmais skūpsts, kuru veltu tikai tev. Pēc šīs burvīgās nakts mana sirds nomierinājās, saprotot to, ka mūsu mīlestība ir cieši saistīta kopā, jo mēs patiesi mīlam viens otru!
Kristiāns Kondratjevs
