Tātad esmu sākusi rakstīt jaunu stāstu un šoreiz no cita skatapunkta. Ceru kad jums patiks un jūs ar prieku lasīsiet. Izsakiet viedokli komentāros. :)
- -
` Gadiem ejot esmu sapratis to, ka viss var pazust. Vai tu reperis ar disku vai tēvs ar mazuli. Es savus tuvākos cienu un mīlu, stāvi kā siena. Es katru dienu ar prieku par dzīvi bļāvu un kliedzu. Bet ir jāsaprot kad sapņiem līdzi jāiet ar sauli. Līdz ar pēdējo dienasgaismu jātiek ir cauri. Visam tālākajam domājot par nenopirkto, bet atceries kad dienas beigās sirds nenosirmo... ` uz tumbām skaļi skanēja un es tik pat skaļi dziedāju līdz.
'' Pagriez klusāk. '' Emīlija bļāva.
'' Ej dirst! '' atkliedzu pretī un dziedāju tālāk.
'' Klausi Emīliju un pagriez klusāk. '' Lola ienākdama istabā teica
'' Kas jums visiem ir? '' jautāju un izslēdzu mūziku ārā.
'' Dan, tev māsa jāklausa. '' Lola mierīgi atbildēja
'' Pirmkārt, viņa nav mana māsa, pat ne pusmāsa, otrkārt, man viņa nav jāklaus, jo viņai ir tikai 5 gadi, bet man ir 16 un treškārt nevis Dans, bet Daniels. '' atcirtu Lolai un izgāju no istabas.
Dzirdēju kad Lola šausminās.
'' Ej pasūdzies tētim, paliks labāk. '' nokliedzu un izgāju no dzīvokļa.
` Riebjas tā vecene, kura izbojāja tēta un mammas laulību un atvilkās te ar savu sīko pie tēta. ` nicināju viņu savās domās.
Redzēju kad priekšā man nāk Kristīne, kura ir vienīgā meitene šajā mazajā pilsētā ar kuru es neesmu bijis kopā, jo mēs esam ļoti labi draugi.
'' Sveika. '' apsveicinos
'' Čau, Dan. '' viņa mani apskauj.
'' Daniels. '' izlaboju un viņa saprot kas noticis
'' Atkal Lola? '' Kristīne vaicā.
'' Jā, viņa ir izbojājusi ne tikai mammas dzīvi, bet arī manu. '' stāstu draudzenei.
'' Un kā šoreiz atriebsies? Atkal olu izšķaidīsi pret galvu vai viņas gultā kukaiņus sabērsi? '' Kristīne nosaka un sāk smieties.
'' Ar to šoreiz būtu par mazs. Tas jau ir apnicis. Es tā vairs nevaru dzīvot. '' šausminos.
'' Ko tad darīsi? '' viņa jautā un apsēžas uz veca koka soliņa.
'' Varētu braukt pie mammas, ja es zinātu kur viņa ir. '' iedomājos un apsēžos blakus Kristīnei.
'' Paprasi savam tētim. '' viņa ierosina.
'' Pff, tu taču zini kad viņam tā ir ` aizliegtā tēma ` , viņš pat vēstules, kuras man raksta mamma kaut kur noslēpj vai sadedzina. '' paskaidroju draudzenei.
'' Tik traki jau nav. Pameiģini velreiz. '' Kristīne iedrošina
'' Nu labi, nav jau ko zaudēt. '' atzīstu, jo tā tiešām ir.
'' Lai veicās. Man tagad ir jāiet. '' viņa nosaka un uz atvadām atkal mani apskauj.
'' Atā. '' nosaku un pavadu viņu ar skatienu.
'' Ak, Daniel, atkal jau jauna meitene? '' no nekurienes izlien Amanda, kura ir mana bijusī draudzene un vēršās manī.
'' Nu vispār mēs neesam kopā. '' atcērtu meitenei, kas jau ie pienākusi man klāt.
'' Nesmīdini. Es tavas tendences zinu. Tu visas izmanto. '' viņa man lasa morāli.
'' Kāda tev daļa gar manu dzīvi? '' uzbļauju apnicīgajai meitenei
'' Tā taču kādreiz bija arī mana dzīve. '' viņa gremdējas atmiņās.
'' Kādreiz. '' uzsveru vārdu
'' Bet es gribu, lai arī tagad esam mēs nevis tu un es. '' viņa atkal skandina to pašu tekstu.
'' Aizmirsti, man tu neesi vajadzīga. '' atbildu meitenei, kurai jau acīs ir asaras.
'' Bet es tevi mīlu. '' Amanda atzīstās.
'' Es sevi arī. '' pašpārliecināti nosaku un pagriežos, lai dotos prom.
Tālumā bija dzirdami Amandas šņuksti, bet mani tas neuztrauca.
Pašlaik es vēlējos uzzināt kaut ko par mammu.
Iegāju dzīvoklī, kurā pa brīnumu bija klusums.
` Noteikt Lola aizgāja pirkt vel kaudzi ar lupatām pa tēta naudu. ` nodomāju un iegāju dzīvoklī.
'' Mamma aizgāja uz veikaliem. '' Emīlija pieskrēja pie manis un paziņoja.
'' Skaidrs. '' atcirtu un aizgāju uz tēta istabu.
'' Ko tu te dari? '' Emīlija ienākusi mana tēta istabā vaicāja.
'' To ko tu nē. Un tagad ej prom. '' noteicu un izbīdiju viņu ārā no istabas un aiztaisīju durvis.
Kādu brīdi rakājos par tēta atvilkni līdz atradu baltu lapu.
Izvilku ārā un nokratīju. Tā bija vēstule.
` Mīļai, Daniel.
Es ļoti pēc tevīm ilgojos. Ceru, ka tu man kādreiz piedosi kad es aizbraucu prom. Ja tev kaut ko vajag droši zvani vai brauc ciemos.
Ar mīlestību, mamma. `
Nometu vēstuli zemē un paķēru aploksni.
Pagriezu otrādāk, lai varētu apskatīties adresi.
'' Daugavpilī? '' klusām, bet šokēti iekliedzos.
