Jau vairāk nekā divus mēnešus manos sociālajos tīklos figurē pikantas bildes un video ar seksīgu blondīni skaistām garām kājām, kārdinošu dupsi un tvirtām krūtīm.
Varbūt daži no jums domā, ka tā ir Sandra – mana precētā un gados vecākā dāma, bet nē, jūs kļūdieties. Šī blondīne ir kāda cita meitene, par kuru pagaidām neesmu šajā blogā daudz neko stāstījis, bet nu pienācis laiks atklāt kārtis.
Pēdējos mēnešos ar Sandru tiekamies reti. Un tas nav manas iniciatīvas, bet drīzāk Sandras aizņemtības dēļ. Smieklīgākais, ka mūsu komunikācija vēl aizvien primāri notiek caur e-pasta starpniecību. Man gan beidzot ir sanācis iegūt viņas telefona numuru, bet Sandrai nepatīk, kad rakstu WhatsApp ziņas, jo tās var pamanīt vīrs. Tāpēc arī uz manām ziņām Sandra bieži atbild tikai nākamajā dienā, kad izlasa e-pastu. Jebkurā gadījumā, caur e-pastu vai telefonu, bet sarunāt tikties ar Sandru sanāk reti. Un pat tad, kad satiekamies, tas pārsvarā notiek uz pāris stundām dienas laikā manā dzīvoklī. Pēc brauciena uz Lietuvu, otrreiz tā arī neesam izbaudījuši veselu nakti kopā. Esam fantazējuši par nākamo braucienu ārpus Rīgas, kad viņa varētu izdomāt jaunu “komandējumu”, bet tiklīdz mēģinu runāt konkrētu plānu, tā vienmēr viņai ir kāds attaisnojums padomā, kāpēc tas šoreiz atkal nav iespējams.
Mani tas viss sāka kaitināt, un es aizvien skaidrāk apjēdzu, ka neesmu Sandras prioritāšu saraksta augšgalā. Es sāku pārvērtēt manas un Sandras attiecības. Sapratu, ka man nepatīk būt otrā plāna aktierim, tāpēc nolēmu Sandru arī neturēt savā prioritāšu priekšplānā un atsāku aktīvi meklēt iespējas izklaidēties ar citām meitenēm.
Šo visu rakstot, es aizdomājos par to, ko es darītu, ja Sandra pēkšņi pateiktu, ka iet prom no vīra manis dēļ. Vai es būtu gatavs monogāmijai ar viņu? Ņemot vērā, ka viņa nav kāda kārtējā divedesmitgadniece, kuru interesē tikai patusēt un pabraukāties ar krutu auto. Sandra ir mamma, un tas protams uzliek pavisam citus pienākumus ikdienas dzīvē. Ja viņa ietu prom no vīra manis dēļ, un piedāvātu kopdzīvi ar bērniem, vai es uz ko tādu būtu gatavs? Pilnīgi noteikti, ka NĒ! Tad ko es īsti gribu no viņas? No vienas puses mani kaitina, ka mēs nevaram tikties tik bieži, kā gribētu, bet no otras puses, labāk, ka tā, nevis, ja man būtu jākļūst par ģimenes cilvēku, lai ikdienā būtu kopā ar viņu. Katras attiecības protams ir kompromisa spēle, un ir jāatdod daļa savas brīvības, sapņi un ikdienas paradumi, lai būtu kopā ar otru cilvēku, bet upurēt savu dzīvesveidu, lai kļūtu par “tēti” Sandras bērniem es pilnīgi noteikti neesmu gatavs. Mani pievelk viņas personība un briedums, bet es sāku apzināties, ka lai iegūtu pilnu Sandras uzmanību man, tad līdzi nāktu arī ikdienas dzīve ar bērniem un ģimenes rutīnu, un tas pavisam noteikti ir kaut kas tāds, ko es nevēlos savā dzīvē.
Anyway, sapratis, ka Sandra nespēj apmierināt manas vajadzības pēc regulāras tuvības ar sievieti, es uzsāku aktīvu WhatsApp flirtu ar Sintiju – meiteni, ar kuru iepazinos Dāvja ballītē pirms vairākiem mēnešiem, kad ar Alisi aplējām viņu ar dzērienu veselas divas reizes. Jau neilgi pēc tās ballītes es pāris reizes biju viņai uzrakstījis, bet toreiz nesanāca sarunāt neko konkrētu, un ap to laiku jau sākās mans sakars ar Sandru, un tā kā sākumā biju ļoti aizrāvies ar Sandras noslēpumaino personību, sarakstei ar Sintiju vairs nepievērsos. Es pat par viņu biju gandrīz aizmirsis, un likās, ka otrreiz vairs nesatiksimies, bet kādā dienā viņa man uzrakstīja tādu pavisam ikdienišķu ziņu: “Kā iet? Ko dari?” Es atbildēju viņai, un mēs sākām čatot. Pirmie pāris mēģinājumi satikties beidzās neveiksmīgi, jo atkal jau pie vainas ir pieaugušo aizņemtā dzīve, bet tad, kādā pavasara dienā beidzot sarunājām satikties uz vienu drinku Violet`ā. Viens drinks, divi, trīs, četri … un pēc piektā dzēriena jau pārstāju skaitīt. Te gan jāsaka, ka Sintija izdzēra vienu alkoholisku kokteili un pārējos dzērienus pasūtīja bezalkoholiskos, jo viņa ļoti maz un reti lieto alkoholu, jo tas slikti ietekmē figūru. Jebkurā gadījumā mēs pavadījām baigi foršo vakaru, daudz flirtējām, smējāmies, nomainījām lokāciju un kaut kad nakts vidū, kad es jau biju nedaudz iereibis, piedāvāju viņai doties pie manis. Sintija principiāli atbildēja, ka pēc pirmā randiņa viņa nekad nedodas pie džeka uz mājām. Prasīju, kādi vēl viņai principi un dzīves likumi ar ko man jārēķinās. Viņa paskaidroja, ka vīrietim ir jābūt garākam par viņu, bet ne vairāk kā 20 centimetri. Ka jāpelna vairāk nekā viņa. Ka viņam ir jāmīl suņi un vēl vīrietim ir jāmāk pagatavot vismaz viens labs ēdiens virtuvē – ceptas olas neskaitoties. Ok, nodomāju – principiāla meitene. Es atbildēju, ka atbilstu visiem viņas “noteikumiem” (par ēst gatavošanu gan varbūt sameloju), bet tas nemainīja viņas pirmo principu, ka pirmajā randiņā pie manis uz mājām nedosies. Labi, es jau varēju arī paciesties, bet tiešām labi pavadījām laiku, un forši parunājāmies. Izsaucu Boltu, un aizvedu viņu mājās. Pa ceļam vēl mēģināju apiet viņas noteikumu ar pamatojumu, ka es respektēju viņas izvēli nebraukt pie manis uz mājām, bet tas nenozīmē, ka es nevaru braukt pie viņas un palikt pa nakti tur. Bet mans viltīgais arguments nenostrādāja. Pat neskatoties uz to, ka takša aizmugurē mēs sākām skūpstīties un pat nedaudz iekarsām, jo vienā brīdī atskārtu, ka mana roka ir jau pabraukusi zem Sintijas dekoltē un es glāstu viņas kuplās krūtis, tiklīdz piebraucām pie mājām, Sintija visu apstādināja un paziņoja, ka šovakar pie tā arī apstāsimies.
Nākamajā dienā mūsu sarakste turpinājās un es pēc iespējas ātrāk gribēju sarunāt otro randiņu. Nebija tā, ka pēc pirmā randiņa es baigi biju viņā saķēries vai kas tamlīdzīgs, bet es tiešām viņu iekāroju. Sapratu, ka toreiz ballītē es nebiju baigi nopētījis Sintijas augumu un formas, bet šī randiņa laikā aizvien vairāk sāku viņu ievērtēt un pamanīju, ka viņa ir nevis vienkārši glīta meitene ar labu augumu, bet tiešām atlētiski izkopta ar lieliskām proporcijām. Kājas kā stirnai, perfekts dupsis, stingrs vēders un, kad mana roka bija tikusi līdz viņas krūtīm, es nedaudz apmulsu, jo nevarēju saprast, vai šīs krūtīs ir pilnīgi dabīgas, vai tomēr tur ir kāds plastiskās ķirurģijas darbiņš ieguldīts. Negribējās ticēt, ka tik perfektas, apaļas un stingras krūtis ir pilnīgi bez jebkādas kosmētiskās iejaukšanās. Viss redzētais un sataustītais man lika viņu daudz vairāk iekārot. Kopš šī brīža es uzliku sev misiju – iekarot Sintiju.
Es turpināju aktīvi strādāt pie mūsu otrā randiņa, un pēc aptuveni pusotras nedēļas bijām atraduši abiem pieejamu laiku, un devāmies uz kino. Beidzot es varēju atkal izbaudīt publisku randiņu kinoteātrī. Kopš sāku tikties ar Sandru, tā arī nebiju ne reizi bijis uz kino ar meiteni. Starp citu, man ļoti patīk apmeklēt kino un domāju, ka drīz varētu šajā blogā iekļaut arī kādas savas pārdomas par jaunākajām kinofilmām.
Es aizbraucu viņai pakaļ un tajā dienā biju nolēmis pārvietosies ar auto. Iemesls tam bija ļoti konkrēts, ja pat pēc kino iesim uz kādu bāru vai restorānu, es negribēju aizrauties ar alkohola lietošanu. Man tajā vakarā bija tikai viena misija – iegūt Sintiju, un es nebiju gatavs riskēt ar to, ka būtu pārāk sadzēries un mans fokuss pazustu no galvenā mērķa.
Pēc kino devāmies uz Napels restorānu, kur biju rezervējis galdiņu. Es gribēju padarīt šo vakaru īpaši romantisku, tā lai Sintijai nerastos nekādas vēlēšanās šo vakaru noslēgt pie sevis mājās bez manas kompānijas. Viss gāja kā pa diedziņu un pēc vakariņām restorānā es piedāvāju doties pie manis, un par lielu prieku man Sintija piekrita. Dzīvoklī es atkorķēju vīna pudeli un mēs ieritinājāmies dīvānā. Saskandinājām glāzi, iedzērām pa malkam, nolikām glāzes uz galdiņa un otrreiz vairs tām nepieskārāmies, jo uzreiz sākām skūpstīties. Sintijas augums tiešām ir tuvu perfekcijai. Katrs pieskāriens, katra viņas ķermeņa daļa ir tuvu tām ko džeki domā fantazējot par perfekot sievieti. Tomēr tam bija arī savi mīnusi – kad satvēru viņas krūtis es nespēju pilnībā nodoties atmosfērai un izbaudīt priekšspēli, jo pa galvu man maisījās tikai viena doma – zem šīs samtainās ādas slēpjas vai neslēpjas silikona implanti? Priekšspēlei turpinoties un skūpstoties es turpināju galveno uzmanību pievērst viņas krūtīm, es spaidīju un glāstīju tās mēģinot noskaidrot šo krūšu patieso noslēpumu. Kādā brīdī tomēr apjēdzu, ka iespējams mana uzvedība sāk kļūt dīvaina, un nolēmu, šo jautājumu atlikt uz vēlāku laiku pēc pirmās kopējās nakts. Atcerējos slavenās amerikāņu kantrī dziedātājas Dollijas Pārtones atbildi uz kādu žurnālista jautājumu: “Vai jūsu krūtis ir īstas” uz ko viņa atbildēja: “Protams, ka īstas! Es par tām samaksāju pilnīgi īstus 10 000 dolāru”. Pats sekss ar Sintiju bija ļoti labs, bet arī nekas ārkārtējs, par ko būtu jāpastāsta sīkāk, kā jau pirmajās reizēs tas parasti notiek.
No rīta pamodāmies un atkārtojām iepriekšējā naktī padarīto – man ļoti patīk pamosties ar šādu rīta fizkultūru. Dienas gaismā es arī labāk spēju pavērot un novērtēt Sintijas augumu, jo brīdī, kad viņa bija man virsū es pamanīju rētas zem viņas perfektajām krūtīm. Jā, tomēr izrādās tādas krūtis dabā neeksistē! Bet mani tas galīgi nesatrauc, kaut kādā ziņā pat patīk.
Pēc dušas mēs pasūtījām brokastis un Sintija atklāja man pāris interesantas lietas par sevi. Līdz šim uz maniem jautājumiem ar ko viņa nodarbojas ikdienā, viņa atbildēja ļoti nekonkrēti, ka studē Turībā, un piepelnās ar dažādiem modelēšanas darbiem. Bet tagad no rīta, pēc kopējas nakts, šķiet viņa sajuta, ka var man uzticēties un bija daudz atklātāka par sevi. Sintija pastāstīja, ka ikdienā strādā par striptīzdejotāju. Tā varot labi nopelnīt, bet labprātāk viņa gribētu būt foto modele. Uz ko es atbildēju, ka man patīk fotografēt skaistas sievietes un parādīju pāris bildes no iepriekšējām fotosesijām ko biju veicis. Viņai patika bildes, un es piedāvāju, ka ļoti labprāt uztaisītu fotosesiju arī viņai, lai būtu labs portfolio, ko varētu sūtīt modeļu aģentūrām. Šī ideja Sintijai patika, un kā nākamo randiņu sarunājām uz divām dienām ieslēgties manā dzīvoklī, lai uztaisītu seksīgas bildes un video priekš viņas portfolio un mana bloga (par to gan viņa neko nezina). Tās arī ir tās bildes un video, kuras jūs redzat manos soc.tīklos.
Kas tālāk? Lasi TE
