Ievadu tāpat nevien nelasa, ķersimies pie lietas. Labdien, esmu oficiāla vīriešholiķe! Vīrieši ir mans alkohols, mana narkotika un kas tur vēl par atkarībām. Un nevis kaut kādi vīrieši, bet - vecāki. Obligāti.
Viss sākās pamatskolā. Atver anatomijas grāmatu un izlasi teikumu "Zēni attīstās 2 - 7 gadus vēlāk nekā meitenes." Uztvērāt domu? Lai jau attīstās puikiņi, bet vai nu tu domā par mani, vai nu par mašīnītēm. Izvēlēlējās otro. Švaki!
Vidusskolā bija vēl trakāk. Piedodiet atvainojiet, bet gultā vienaudži (nedod Dievs, jaunāki) ir tīrās šausmas! Mīlēšanās līdzinās ginekoloģiskajai apskatei - parādi viņam to, parādi šito. Un skraida kā pavasara runči no vieniem brunčiem pie otriem. Nožēlojami, m? Nekas cits neatlika kā, tā teikt, pārsviesties uz citiem medību laukiem...
Mana neapgāžamā reliģija: vīrieši savu šarmu iegūst tikai pēc trīsdesmit. Labi, mīkstināsim nosacījumus - vārdu "tikai" aizvietosim ar "apmēram". Un tomēr.
Ak, un kāpēc tā? Palasi manus tekstus zem bildēm. Palasi, jā :)
