Sieviešdiena : 016

Šorīt skatos- klāt jau atkal Sieviešdiena, ieraugot to kalendārā
apmulsis top mans prāts,
Ko darīt man- sveikt vai nesveikt kolēgas, bet varbūt labāk izlocīties,
pēkšņi saslimt smagi.
Tad atskan Jankas zvans;- Hei, vecīt! Esam dimbā! Sieviešdiena!
Velc ārā to, kas zeķē krāts
Un joz uz tirgu. Nopērc visām puķes ,uzrausim vēl kādu dziesmu jestru .
Viss būs tad oki doki.

Tirgus placī ļaužu daudz un tulpju arī,arī cenas grandiozas..
Ātri galvā sarēķinu dāmu skaitu,
Sanāk divpadsmit.Vo vellos! Pārsteidzoši daudz. Jāpārskaita ...
Manai zeķei būs ko trūkties.
Tantuki ar sārtiem vaigiem un skaļu balsi slavē savu preci.
Pircējiem tās velta platu smaidu,
-Jel nopērc mīļais! Skat cik skaistas! Nepavisam jau nav dārgas
un kundzītes jau dikti priecāsies.

Izejas man nav. Velku savu maku laukā.Un bezgallaimīgs
prāvo tulpju pušķi sitis padusē
Solī straujā dodos prom. Paldies dievam, tas ir beidzies!
Citreiz čaļiem par šo toč atspēlēšos.
Šie jau gaida.Tulpes skatot Janka nosprauslā.Tam strupi atcēru
- Tu, draudziņ, labāk klusē!
Vai zini maz kāds šurumburums puķu tirgū darās.
Un pats jau brīvprātīgajos es nepieteicos.

Pirms sveikšanas vēl drosmei konjaciņš, lai balsis labāk skan.
Tad kožļene,lai nav dvingas.
Saucam visas mūsu dāmas un štrami raujam vaļā
- Bez skaistām sievietēm nav dzīvot vērts...
No mums gan sanāktu labs marta runču koris!Katrs velkam kā nu mākam .
Divas rindas.
Un dāmas ķiķinās.Bet beigās atskan- bravo!
Tad seko foršākais; svētku galds tiek servēts...