http://spoki.tvnet.lv/literatura/Sema-48-dala/734745
Jāņu dienā nesanāca nevienam ilgi gulēt, jo abi bērneļi, kuri, atšķirībā no vecākiem, bija aizgājuši gulēt savlaicīgi, jau pusdesmitos dipināja apkārt pa māju. Nelaimīgie vecāki gan centās mazos ierobežot, bet, kā zināms, miers ilga labākajā gadījumā piecas minūtes un tad jau atkal kādā stūrī sākās klusa čabināšanās, kas ar laiku pārauga skaļā čalošanā.
Rezultātā ap desmitiem visi līgotāji bija augšā un sanīkuši sapulcējās stiklotajā verandā.
Ralfs, uzmetis visiem klātesošajiem skatienu, šķībi pasmaidīja.
- Nu ko, tas ka puse no klātesošajiem žāvājas un otra vēl nav pat īsti apjēgusi ka ir piecēlusies, tā ir tikai zīme, ka Jāņus labi sagaidījām.
- Njā, bija labi, - piekrītoši pamāja Andris.
- Kāds plāns uz šodienu? - Kārena jautāja, - mums ir palicis diezgan daudz ēdamā pāri no vakardienas.
- Saklāsim vēlreiz galdu un vēl kādu brītiņu pasēdēsim pirms dodamies katrs savās darīšanās, rīt kā nekā darba diena, - piemetināja Lāsma.
Tā arī tika darīts.
Ap četriem puse ciemiņu jau devās prom.
Palika vēl tik Ralfs, Sema, Jānis, Kārena un Lāsma. Meitenes nomazgāja traukus un saveda virtuvi kārtībā, puiši tikmēr savāca visu pie ezermalas.
Pēc tam aizbrauca arī Lāsma, pirms tam gan no visiem atvadoties.
Palikuši četratā visi izlēma ka, tā kā rīt darba diena, tad visprātīgākais būtu doties visiem uz mājām.
Ralfs visus aizveda līdz Semas mājai, kur Kārena un Jānis, atvadījušies no Semas un Ralfa, iekāpa Kārenas mašīnā un aizbrauca, jo, kā Sema uzzināja, tad viņi dzīvoja pavisam netālu viens no otra.
Abi stāvēja un noskatījās kā attālinās Kārenas mašīna, kad tā krustojumā pagriezās uz centra pusi un nozuda gar mājas stūri, Sema nopūtās un pasmaidīja.
- Kurš gan būtu domājis ka viss tā izvērtīsies?
- Man gan tīri labi patīk kā tas viss ir izvērties, - Ralfs pasmaidīja un apķēris Semu, noskūpstīja viņu.
Sema tik ļoti ilgojās pēc šī brīža. Tad, kad viņa bija pie Ralfa, viņi viens otram veltīja ļoti maz laika.
Viņa jau gandrīz bija paspējusi aizmirst Ralfa lūpu silto maigumu un roku stiprumu. Tagad, viņa apskāvienā, viņa jutās tik labi, gandrīz dievišķīgi, tapēc tad, kad Ralfs no viņas atrāvās, tas radīja gandrīz vai fiziskas sāpes.
Pacēlusi acis uz Ralfu, viņa tam uzsmaidīja un tad pieglaudās.
Ralfs viņu cieši saspieda un noskūpstīja uz pakauša.
- Tu smaržo pēc pļavas, saules un siena.
- Man vakarnakt visu laiku galvā bija vainags, visticamāk tāpēc.
- Jā, tā arī papardes ziedu mēs vakar neatradām, - pieglaudis nepaklausīgu matu šķipsnu aiz Semas auss, Ralfs, šķietami bezrūpīgi, noteica.
Sema viltīgi pasmaidīja.
- Domāju, ja to darītu Jāņu dienā, tad tas arī varētu tikt ieskaitīts.
- Mmm, doma ir laba.
Jau braucot liftā, abi nevarēja novaldīt rokas un lūpas, bet kad abi tika Semas dzīvoklī, tad viņi izskatījās kā tornado, kas no savu ķermeņu virpuļa izmet drēbes.
Pusstundu vēlāk, abi gulēja viens otram blakus, laimīgi un piepildīti.
- Žēl, ka Tev jābrauc prom, - ierunājās Sema, paceļot seju un zodu atbalstot uz Ralfa krūtīm,- es gribētu lai Tu paliec.
- Es arī labprāt paliktu, taču jāsagatavojas rītdienai un tādēļ man jābrauc atpakaļ, Tu ju vari paņemt līdzi mantas un braukt man līdz.
- Labprāt, bet šobrīd man gribas tikai gulēt un nekur nedoties. Nākamreiz.
- Ok, labi, es taisīšos.
Ralfs piecēlās un apģērbās. Skatīties uz to, kā viņš ģērbās, tā bija bauda acīm. Muskuļi skaisti viļņojās zem ādas, vēderpreses muskuļi ik pa laikam saspringa un rokas, rokas tā vien prasījās lai ieritinātos to apskāvienā.
Sema atgaiņāja domas par to, ka viņai būtu paticis ja Ralfs paliktu un piecēlās, lai viņu pavadītu. Uzmetusi mugurā īsu halātiņu, viņa aizsējua jostu, piegāja pie Ralfa un apskāva viņu no mugurpuses. Pieglaudusi viņa mugurai vaigu, viņa savilka savas rokas vēl ciešāk.
- Au! Tu gan esi spēcīga!
- Tikai negribu lai ej prom.
- Es labprāt paliktu, bet mums abiem jāatpūšas, jāizguļas un jāsagatvojas darbam, personīgi Tu mani novērsīsi no šīm minētajām lietām, ne tas, ka man tas nepatiktu, bet šodien labāk ne.
- Tā jau ir. Labi, tad līdz rītam!
- Līdz rītam, pusdeviņos es esmu Tev pakaļ.
- Ok, gaidīšu.
Ralfs noskūpstīja Semu un atvēris durvis, pameta vēl skatu uz Sema pusi, mīļi viņai uzmaidījis, viņš izgāja ārā.
Sema savāca savas izmētātās mantas. Salikusi tās veļasmašīnā, viņa devās uz koridori. Pa ceļam viņa apstājās pie lielā koridora spoguļa. Paskatījusies tajā, viņa pasmaidīja. Pretī raudzījās mazliet saburzīta, ar sajauktiem matiem, bet visā visumā ar dzīvi apmierināta sieviete ar mirdzošām acīm. Tādas Sema sev sen nebija redzējusi.
Viņas pārdomas pārtauca klauvējiens un skrapsti pie durvīm.
Nopriecājusies ka Ralfs tomēr ir pārdomājis, viņa pieskrēja pie durvīm un atvēra tās.
Tikai durvīs nestāvēja Ralfs. Semas smaids apdzisa un viņa, veltījusi manāmi iereibušajam atnācējam stingru skatienu, pajautāja:
- Ko Tu vēlies, Krister?
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Sema-50-dala/735213
