Sveiki spocēni!
Kādu laiku man gribas uzfilmēt īsfilmu, tad nu sāku domāt scenāriju. Šis ir scenārija uzmetums, un man gribētos dzirdēt Jūsu viedokļus / kritiku.
Kluss vasaras vakars, cilvēki jau dodas gulēt, bet vienā dzīvoklī viss nav nemaz tik mierīgi. Strīdas Ieva ar Edgaru kārtējo reizi par pienākumiem. Ieva pārmet viņam to, ka viņš mājās neko nedarot. Traukus nemazgā, nekārto ne virtuvi, ne istabu, viss ko viņš darot tas ir izmētā savus sieriņus pa visurieni, visu laiku pavada pie televizora dzerot alu un skatoties filmas. Viņa vairs tā nevarot, jo jūtoties kā mājkalpotāja vācot sūdus aiz viņa, bet viņš to noliedz. Sakot ka ness ārā miskasti un šad tad nomazgājot traukus…. Ieva aizsvilusies bļauj viņam, bet kas grīdas mazgā? Drēbes pašas no sevis arī nemazgājas un neizgludinās. Un tevis apmīztais pods ar man jāmazgā, tu galīgi par mani nedomā, tu mani uztver kā pašu par sevi saprotamu, bet zini es varu arī vienu dienu aiziet no tevis, ko tad tu iesāksi? Edgars nobļaujas, kas tad notiks? Kātus es jau neatstiepšu. Beigsim šo bezjēdzīgo strīdu, man jāiet gulēt rīt uz darbu agri jāceļas. Tā nu viņi gāja gulēt. Edgars jau pēc 5 minūtēm krāca, bet Ieva vēl uzvilkta, izrāva sev spilvenu kurš bija zem galvas un sāka viņu klapēt. Tad uzmetusi spilvenu sev uz galvas mēģināja iemigt. Uzmetusi spilvenu sev uz galvas viņa nomurminaja pie sevis, "kaut tu būtu sieviete un saprastu kā es jūtos." pēc šī pāri viņas vaigam notecēja asariņa. Pienāk rīts un Edgars pamostas no skaļa bļāviena, paver acis, bet Ievas vietā viņam blakus vīrietis, šis sabijies nosvilpās no gultas uz pakaļas. Paskatīdamies atkal uz vīrieti, viņš saskata sevi. Paņem iekniebj sev un saprot ka tas nav sapnis. Paskatās uz leju un pirmais ko viņš pamana ka viņam ir krūtis. Viņš uz to brīdi izskatījās tīri laimīgs uzreiz sāka tās čamdīt un grozīt. Ieva iebļaujas "beidz aiztikt manas krūtis, un sasodīts es domāju tā notiek tikai filmās, ka cilvēki samainās ar ķermeņiem." Ko mēs tagad darīsim? Man šodien ir eksāmens. Šausmas nu ir pienācis pasaules gals. Tajā brīdī Edgars čamda pakaļu un viņā vispār neklausās. Ieva kārtējo reizi bļaujot "tu mani vispār kausies, un beidz manu pakaļu čamdīt!!!"
Edgars: ko?
Ieva: nē nu vispār, man nav vārdu ... es tevi ienīstu
Edgars: es sevi gan nē, paskaties kas man pa ķermenīti woohaaaa ...
Ieva: tev šodien būs manā vietā jāiet rakstīt eksāmens, pie mammas nebraukšu teikšu ka esmu apaukstējusies
Edgars: kas vēl pa eksāmenu (tajā pašā laikā viņš skatās uz krūtīm un kustina plecus, liekot tiem kratīties un jūsmojas par to)
Ieva: (sēž uz gultas saspiedusi dūres sit pret gultu un lēkā augšā lejā) matemātikā, cik tev bija matemātikas eksāmenā?
Edgars: 7, matemātika man padodas, labi es uz tualeti
Ievā: āāā ko nē, kā .. ēē
Edgars: gan jau zināšu kā pačūrāt, nestreso
Ieva: kā tad, tev gan jau pilna galva neķītrību
Edgars: nomierinies taču, pajautrojos mazliet pietiek, neesmu jau tik slims
Ieva: lab es aiziešu nomazgāties un noskūties, šie sari man traucē, kā tu ar tādiem vari staigāt nesaprotu
Tad nu katrs aizgāja savās darīšanas. Edgars pabeidzis savas lietas ātrāk, devās uz istabu pie spoguļa. Spoguļojās kā sivietes to dara, appētīja sevi no visām pusēm un visādās pozās. Mēģinājis pacelt hanteli, kas stāvēja puteļu apklāta pie gultas un viņš to miergīgi pacēla, bet pats ceļot ar grūtībām .. mazliet pārsteigs palika. Te istabā ienāk Ieva. Visa seja aplīmēta ar papīru. Skujoties sagraizījusi seju, Edgars sākumā smejas, bet tad izrāda savu neapmierinātību, par to ka uz sejas var palikt rētas.
Edgars: ja nemāki skūties, neskujies, būtu man paprasījusi palīdzētu.
(Ieva paceļ roku un atstutējas pret durvīm) Ieva: nekas traks tur jau nav, mazliet tik sagriezos
Edgars panikā bļauj: blā ko tu izdarīji ar manām padusēm, un kas tā pa maiku tev uzspīlēta virsū kur tu tādu vispār dabūji?
Ieva ķiķinādama: sen tev jau vajadzēja izskūt paduses, padomāšu es par tavām higiēnas lietam ja pats nevari
Edgars domīgs: ceru tur tu neko neapgraizīji
Ieva smejas kā traka
Edgars dusmīgs: ko smej, es nopietni jautāju .. tie nav nekādi jociņi, gribi mani padarīt par tādu pašu kā tie bezspalvainie radījumi
Ievu gāž no kājām, zviedz kā nelaba, un caur smiekliem atbil: tomēr viņš tev tagad lielāks izskatās
Edgars: ax šitā .. tūlīt tevi par skinhedu pataisīšu ko tad tu teiksi ... xa-xa-xa
Ieva: neuzdrošināsies to izdarīt, bet ja izdarīsi mani vairs nekad neredzēsi
Mazliet norimuši, abi gāja ģērbties. Tad nu sākās pats jautrākais. Edgars jau zin kādas Ievas drēbes viņam vairāk patīk un tad nu ģērbjas pa seksīgo, bet Ievu tas neapmierina, viņam taču jāiet uz eksāmenu, nejau tusēties un grozīt večiem galvas. Ieva palīdzēja viņam izvēlēties piemērotas drēbes, kuras viņa jau bija noskatījuši šai dienai. Tad Ieva teica, lai ejot pievedot sevi kārtībā. Edgars arī to darīja un devās uz koridoru.
Pēc laika viņš ienāk istabā un viņam momentāls šoks.
Edgars šokā: ko tu esi izdarījusi ar mani, kur manas uzacis un kāpēc tu man acis krāso, da vispār kas tās pa lupatām tev virsū, no kurienes vispār man tādas drēbes .... ar tādām lupatām tu nekur neiesi (pēc pediņa izskatos ..) velc nost un tīri kosmetiku nost .. vispār sēdi mājās un nekur neej
(Edgars paņem telefonu un zvana uz darbu, un paziņo priekšniekiem ka šodien darbā neieradīšoties, jo esot problēmas ar kuņģi)
Ieva: labi labi, bet man patīk .. tu šādi tik seksīgs izskaties, skatoties spouglī man gribas pašai sevi, tik interesanti ... xi-xi-xi pēc kā atskan nežēlīgākie smiekli ... viņa, jautā vai viņš sevi spogulī ir redzējies, jo izskatās trakāk ka klauns .. kā šitā varot uzkrāsoties
Edgars piekusis nopūšas: ko smej tas ir murgs, es gandrīz sev visas acis izbakstīju un visu lūpeni apēdu. Cikos tev eksāmens?
Ieva paskatās pulksteni: āāā pēc 20 min tev jau jāiziet, ejam noņemsim tavu superīgo mākslas darbu es tevi normāli uzkrāsošu. Kad krāsošanās bija gala Ieva paņēma augstpapēžu kurpes un iedeva viņam lai velkot kājās, bet Edgars saka, vai viņa grib lai visas kājas aplauž un vai neesot tai čības. Ieva stingri atcērt, nekādas čības mācīsies staigāt kamēr iesi līdz skolai. Bet Edgars nezinot kur ir skola. Ieva pārģērbās un abi gāja piedzīvojumā.
Pienāca vakars un abi ieradās beigti mājās. Edgars atnāca mājās klibodams, rokās turēdams kurpes. Knapi kāju spēris pāri slieksnim, kā kurpes lidoja iekšā dzīvoklī. Ieva uz to pat nenoreaģēja, viņa bija tik piekususi visu laiku ņemoties ar Edgaru un mācot kā sievietei ir jāstaigā un jāuzvedas. Viņas galva vai plīsa no domas vien, ko par viņu domā tagad draugi un kā viņa rīt varēs rādīties draugiem acīs. Nomazgājušies devas viņi gulēt. Ieva uzreiz iemiga un sāka krākt, bet Edgars nevarēja iemigt un kratīja viņu šurpu turpu, bet nekā. Tad paņēma un aizieda viņai degunu un tad viņa pamodās. Edgars saka: “tu krāc, es nevaru aizmigt, guli uz vēdera.” Ieva atbild: Nē mīļais, tu man katru vakaru trace gulēt ar savu krākšanu, tagad zināsi kā ta ir, bučas čuči saldi. Un ar smaidu uz lūpām viņa aiziet gulēt, bet Edgars uzmetis sev spilvenu uz galvas dusmīgs lūdz dievu, lai šis murgs pēc iespējas ātrāk beidzas. Nodziest gaisma, paiet kādas 10 sekundes un viņa iekrācas.
Laimīgas beigas. :D
