-18-
Skrienot es paklupu vairākas reizes, un tas tikai paaugstināja manas sāpes, es nezināju kas man ir, kāpēc man tā sāp!? Izskrējusi no slimnīcas, un paskrējusi vēl kādu gabaliņu, es izdomāju atpūsties un apskatīt ievainojumus, es apsēdos uz soliņa. Man bija pārsista apakšējā lūpa, man nenormāli sāpēja galva, es pat domāju ka man ir smadzeņu satricinājums, jo man bija slikta dūša un nedaudz viss apkārt griezās. Vēl kautkas noteikti man bija ar kāju, es nezināju vai man ir salauzta kāja, vai izmežģita ,vai vnk. sasista. Es piecēlos, noslaucīju asiņaino lūpu, un sāku pamazām klibot uz priekšu. Es tiešām nezinu kā es varēju tik ātri skriet prom no slimnīcas, ja kāja tik ļoti sāpēja! Es gāju ļoti lēni, un uz sāpošās kājas (kreisās) nekāpu, cilvēki uz mani dīvaini skatījās, nu ja, ko tad vēl viņi varētu darīt ja ne skatīties uz meiteni kurai ir izpūruši mati, pārsista lūpa, un pie tam vēl viņa klibo, tas bija vnk. drausmīgi! Es lēnā garā aizkliboju līdz mājām, kliboju es kādas 40 minūtes, un biju diezgan piekususi, kā arī man gribējās ēst. Par laimi pārnākot mājās tur neviena nebija, es uzreiz uzliku vārīties tējkannu, noģērbos un jau gāju dezinficēt manu lūpu, kad man iezvaījās telefons, zvanīja Anna.
Čaviņa, viņa man jautrā basī sacīja.
Čau, es viņai vienaldzīgi atteicu.
Kāpēc skolā nebiji, kas notika? Viņa noraizējusies jautāja.
Nu tur baigās problēmas ar Edgaru bija.
Pastāstīsi, viņa man lūdzās.
Es Annai trīs reizes izstāstīju notiekošo līdz viņa saprata visu pilnībā, un pagāja kādas 20 minūtes kamēr es to visu stāstīju. Anna bija šokā, un sāka ar mani runāt jau noraizējušās balšī, viņa pajautāja vai nevar pie manīm atbraukt un palikt pa nakti, es protams piekritu, un jau pēc pusstundas viņa bija klāt.
