-12-
A.-Čau!
B.-Čau, es piezvanīju uz Ritvara mājas telefonu, un pacēla viņa brālis Dāvis...
Anna mani pārtrauca:
A.-Viņam ir brālis?
B.-Jap! Nu labi pacēla Dāvis un teica, ka viņš pats viņam zvana, bet viņš neceļ, un mēs sarunājām, ka ja viņš neuzradīsies pēc pusstundas, tad mēs iesim viņu meklēt.
A.-Skaidrs, un cik ilgs laiks pagāja, kopš jūs runājāt?
B.-10 minūtes.
A.-Piedod lūdzu, bet man ir jāiet palīdzēt mammai, parunāsim rīt skolā, atā.
Anna nolika klausuli, un es uzreiz izdomāju vēl piezvanīt Ritvaram, bet viņš tāpat necēla. Es biju aizgājusi pāest un tad gāju atpakaļ uz savu istabu, bija pagājusi pusstunda, un man iezvanījās mājas telefons. Zvanītājs bija Dāvis:
B.-Čau, nu vai ir kādas ziņas?
D.-Diemžēl, nē, ejam meklēt?
B.-Jā, noteikti!
D.-Es atbraukšu tev pakaļ, labi?
B.-Jā, pēc 10 minūtēm, ja?
D.-Jā, apmēram, labi es tev uzvanīšu uz mobīlo, kad būšu klāt.
B.-Ok, atā!
Es ātri sāku ģērbties, un kad biju gatava aizskrēju pie vecākiem, kuri sēdēja un skatījās televizoru. Es viņiem visu izstāstīju, bet viņi nebija lielā sajūsmā, par to, ka viņu meita 22.30 iet prom. Mana mamma ir grāmatvede, bet tēvs programmētājs. Viņi tomēr ļāva man iet, un es jau gatavojos iet ārā, kad man piezvanīja Dāvis, es izskrēju ārā un iekāpu viņa mašīnā.
D.-Čau, es biju tevi savādāk iedomājies :D
B.-Hah, kā tad?
D.-Nu ne tik skaistu, tas noteikti, izrādās manam brālim laba gaume, viņš izsmejoši sacīja, bet tad atkal kļuva nopietns, kur tad braucam?
B.-Es nezinu, varbūt braucam, pa buriju ielu un tad nogriežamies uz malku ielu?
D.- Labi, pamēgināsim.
Mēs braucām garām, kautkādam mazam mežiņam, un izlēmām apstāties, aiziet paskatīties mežiņā. Bija tumš, tāpēc mēs paņēmām lukturus un devāmies iekšā mežā. Ilgi staigāt nenācās, tāpēc ka mēs sadzirdējām palīgā saukšanu, un mēs uzreiz skrējām uz turieni, no kurienes nāk saukšana. Atskrējuši ieraudzījām Ritvaru guļot asins peļķē. Es pieskrēju viņam tuvu klāt un ieraudzīju, ka viņam bija pārsists deguns un kājā bija nazis. Es sašutusi atlecu nost, un pasaucu Dāvi tuvāk, lai apskata Ritvaru. Dāvis bija šokā, tāpat kā es. Dāvis izsauca ātros, un piezvanīja vecākiem, vecāki bija klāt pēc piecām minūtēm, bet ātrie pēc desmit. Ritvaru paņēma uz slimnīcu, es, Dāvis, un viņu vecāki, braucām kopā ar Ritvaru.
Turpinājums sekosJ
