-11-
Šoreiz nedaudz vairāk! J
Pienāca isziņa no Edgara:
-Priecājies, šodien nesanāca viņam seju izšķaidīt, bet rīt, rīt viss būs!!!
Es parādīju isziņu Ritvaram, viņš nebija sajūsmā, bet tikai nopūtās. Mēs vēl nedaudz pastaigājāmies un Ritvars pavadīja mani uz mājām. Es atvadījos no viņa un iegāju kāpņu telpā. Pēc kāda laika, es izdomāju piezvanīt Ritvaram, bet viņa telefons bija izslēgts vai atradies ārpus uztveršanas zonas. Es zvanīju viņam kādas 7 reizes noteikti, bet viņš necēla, es ļoti uztraucos un nezināju ko darīt. Es izlēmu piezvanīt Annai, lai atvainotos, viņa pacēla:
A.- Ko tev vajag?
B.- Čau! Es, es tikai gribēju atvainoties, neveikli sacīju.
A.- Man vienalga, atā! Viņa ļauni atcirta.
B.- Nē, pagaidi! Lūdzu piedod, es jau neesmu vainīga, ka Ritvars tā izdarīja, man ļoti žēl!
Kādu laiku bija klusums, tāds neveikls klusums, bet tad viņa ierunājās:
A.- Labi, es saprotu, viss labi.
B.- Tiešām tu man piedod? Es izbrīnītā balsī jautāju.
A.- Jā, man bija ļoti slikti bez tevis, miers ja?
B.- Protams, un starpcitu man arī bija ļoti slikti bez tevis. Ā un vēl gribēju pajautāt, tu nezini Ritvara mājas telefonnummuru?
A.- Jā, zinu gan, vari rakstīt?
B.- Jā!
A.- 67453209
B.- Paldies.
A.- Kautkas notika? Kāpēc tu viņam nezvani uz mobīlo?
B.- Nu vispār, jā, viņš neceļ, es viņam jau zvanīju kādas septiņas reizes!
A.- Jā, tas nav labi, a kas ir ar Edgaru?
B.- Nu, Edgars man visu laiku raksta, ka viņš piekaus Ritvaru, utt.
A.- Nu, jā, nav labi, piezvani uz Ritvara mājas tel. Un tad pārzvani, labi?
B.- Jā, protams, atā. Es noteicu, un noliku klausuli.
Es paņēmu mājas telefonu, un uzspiedu Ritvara mājas telefonnummuru, pacēla viņa brālis(Dāvis):
D.- Hallo!
B.- Jā, čau, esmu Izabella, Ritvara draudzene.
D.- Ā, jā, man par tevi Ritvars daudz stāstīja.
B.- Jā, par Ritvaru runājot, viņš ir mājās, vienkārši es viņam zvanu uz mobīlo, bet viņš neceļ!
D.- Ā, zini ko, es viņam arī visu laiku zvanu, bet man viņš arī neceļ, un es vispār domāju, ka viņš ir ar tevi, jo jūs taču aizgājāt uz parku ne?
B.- Nu, vispār jā, bet viņš mani pavadīja uz mājām kādas divas stundas atpakaļ!
D.- Tas nav labi, es tiešām nezinu ko darīt, varbūt pagaidīsim vēl pusstundu, un iesim viņu meklēt?
B.- Jā, labi, tad turi mani lietas kursā, un tad pēc pusstundas, ja viņš neierodas mājās zvani, ok?
D.- Jā, labi atā!
B.- Atā, es noraizējusies pateicu, un noliku klausuli.
Es atkal paņēmu mobīlo un uzzvanīju Annai.
Turpinājums sekos J