Renāte ienāca istabā. No blakusistabas nāca televizora radītie trokšņi, droši vien vecāki skatījās ziņas. Renāte tikko bija izmazgājusi matus un uz galvas viņai bija satīts dvielis.
Šajā istabā nebija televizora, tas bija vienīgi vecāku istabā, nebija arī nevienas grāmatas. Visas bērnības grāmatas bija saplēstas tēva rīkoto skandālu laikā vai pamestas iepriekšējās dzīvesvietās. Pa Rīgā nodzīvotajiem gadiem Renāte bija lasījusi vien obligāto literatūru un arī tad tikai daļēji. Skapī esošās mācību grāmatas neskaitījās. Vienīgā Renātes lasāmviela bija krāsaini žurnāli, ko viņa šad tad nopirka. Viņas vienīgā izklaide vakaros bija mūzikas klausīšanās – tēvs bija paņēmis uz nomaksu mūzikas centru. Renātei bija pāris kompaktdisku un kasešu, pārsvarā Centrāltirgū pirktas deju mūzikas izlases vai krievu popmūzika.
Istaba bija iekārtota ļoti vienkārši. Pie vienas sienas atradās gulta, izvelkams dīvāns, tam pretī – neliels divdurvju skapis, kurā ietilpa visas Renātes mantas: drēbes, kosmētika, skolas lietas. Pie otras sienas bija novietots saliekams galds, uz kura atradās mūzikas centrs. Uz grīdas bija noklāts paklājs, kura krāsu varēja raksturot ar vārdiem „reiz bija sarkans”. Paklājs bija par mazu Renātes istabai, tādēļ nosedza vien daļu grīdas, atklājot nelīdzenus dēļus ar daudzviet nolupušu krāsu. Logi izgāja uz to pagalma pusi, kurā atradās vārti, tādēļ Renāte, ja vēlējās, varēja vērot ne vien savu kaimiņu gaitas, bet arī uz ielas notiekošo. Istabas sienas klāja netīras bēšas tapetes ar nesaprotamu rakstu, bet griesti gadu gaitā bija kļuvuši pelēki. Istabā sen nebija veikts remonts un reizēm tās iekārtojums Renātei bojāja garstāvokli. Logi izgāja uz saules pusi, tādēļ saulainās pēcpusdienās istaba izskatījās labāk, bet arī tas Renātei reizēm bojāja garstāvokli. Ne velti viņa bija nomainījusi plānos nakts aizskarus pret bieziem, gaismu necaurlaidīgiem un mēdza turēt tos aizvilktus arī dienas laikā.
Kad Renātes ģimene pirms kāda gada bija ievākusies šajā dzīvoklī, arī otra istaba un pārējās telpas neizskatījās diez ko labāk. Renātes tēvs bija solījis uztaisīt remontu, bet pagaidām aizņemtības dēļ tālāk par priekšnamu un virtuvi nebija ticis. Iepriekšējais miteklis – dzīvoklis, ko Renātes mamma bija noīrējusi, lai pārceltos uz Rīgu, bija daudz jaukāks un gaišāks, bet diemžēl vienistabas. Ar skapju un durvju aizstājēju palagu palīdzību istaba tika sadalīta divās daļās, taču tas bija vien pagaidu risinājums.
Viena istaba nebija vienīgais vecā dzīvokļa trūkums. Ēka bija būvēta nez kad un dzīvoklim bija āra tualete. Šajā dzīvoklī vismaz bija klozetpods, līdz ar to Renātei vairs nevajadzēja saldēt pēcpusi mīnus divdesmit grādos vai vienkārši skriet pāri pagalmam. Vairs nevajadzēja arī naktīs iet uz virtuvi un izmantot spaini. Šeit bija arī puslīdz izmantojama duša, kas nozīmēja, ka vairs nevajadzēja mazgāties bļodā, kā arī to, ka brīvdienās varēja gulēt, cik ilgi gribas un netraucēti nomazgāties, nevis lūgt vecākiem uz minūtēm divdesmit atbrīvot virtuvi. Tā ka, lai arī pašreizējā dzīvesvieta reizēm raisīja asociācijas ar kapenēm, tai tomēr bija daudz priekšrocību salīdzinājumā ar iepriekšējo.
Renāte piegāja pie mūzikas centra un ielika tajā A-Eiropas kaseti „Tuvumā Tālumā”. Viņa gribēja noklausīties šāda paša nosaukuma dziesmu, tādēļ vajadzēja pārtīt kaseti. Renāte bija uztrenējusi zināmu veiklību, tādēļ jau ar pirmo reizi uztrāpīja iepriekšējās dziesmas beigas.
Apsēdusies uz dīvāna, Renāte nolēma, ka mati ir pietiekami pažuvuši, lai no tiem vairs nepilētu ūdens un noņēma dvieli. Viņa izpurināja mitros matus un nometa dvieli turpat uz gultas. Radās vēlme vēl kaut ko padarīt sava izskata labā. Paduses bija izskūtas, kājas noskūtas, gar viņas bikini zonu nevienam, ieskaitot pašu Renāti, nebija nekādas daļas, uzacis viņa lika mierā.
„Varētu nolakot nagus,” Renāte nodomāja.
Viņa piegāja pie skapja un izņēma savu melno nagu laku. Melnu viņa bija nopirkusi ne tādēļ, ka patiktu šī krāsa, bet gan tādēļ, ka tā bija izrādījusies vislētākā.
Viņa atvēra nagu lakas pudelīti un uzmanīgi sāka lakot kreisās rokas īkšķi. Uzklāt laku naga vidum bija vienkārši, toties lakas uzklāšana nagu malās tā, lai nagi būtu nolakoti pilnībā, bet pirkstu āda nebūtu noķēpāta, Renātei joprojām sagādāja grūtības. Parasti viņa nokrāsoja arī ādu un nācās ņemt talkā acetonu, kas savukārt mēdza notecēt un nejauši noņemt laku arī no naga. Tad nācās visu sākt no gala.
Puslīdz veiksmīgi nolakojusi trīs nagus, Renāte nolēma nomainīt mūziku un pārslēdza mūzikas centru uz radio režīmu. Sāka skanēt „Super FM”*, viņas mīļākā radiostacija.
Renāte atkal apsēdās uz gultas un turpināja lakot nagus. Tikusi galā ar kreiso roku, viņa pagaidīja līdz laka nožūst un tikai tad ķērās klāt otrai rokai.
===
*Kādreizējais „European Hit Radio” nosaukums
===
(Turpinājums sekos)
+