Sasalušās sirds asaras 2 (1.nodaļa)6

Sveiki visiem! Pagājis krietns laiciņš, gandrīz 4 gadi, kopš rakstīju stāstu - Sasalušās sirds asaras. Ilgi domāju vai turpināt šo stāstu, vai rakstīt jaunu. Nolēmu par labu vecajam, jo šajā stāstā ne visi notikumi ir izdomāti, tāpēc tas man ir ļoti tuvs.

Brīdinu visus! Ja neesat lasījuši pirmo daļu, šī daļa var būt nedaudz nesaprotama. Iesaku izlasīt arī pirmo daļu. Būšu priecīga par jauniem lasītājiem

Garš ievads. Aiziet!

1.NODAĻA
"ES VIŅU NEMĪLU, BET MĒS ESAM KOPĀ, JO VIŅŠ MĪL MANI"

Ir pagājis gads. Gads, kopš manā dzīvē vairs nav Eda. Cilvēki saka - laiks dziedē. Laiks nedziedē. Laikam ejot, mēs sākam uztvert lietas savādāk.

Eds bija mans pirmais.
Eds bija tas, kurš izvaroja manu labāko draudzeni - Elvīru.
Eds bija mana pirmā mīlestība.
Eds pārgulēja ar mani nepasakot, ko ir izdarījis.

Mani kāds žņaudz. Es jūtu, ka man sāk trūkt gaisa. Tas ir viņš. Eds mani grib iegūt, es pretojos. Es to nevēlos. Viņš plēš manas drēbes. Puisis ir lietojis narkotikas. Viņš iegūst mani. Es nevaru pabļaut, jo mutei priekšā ir Eda roka. Kaut kas nav pareizi, nē, tas nevar būt...
Es strauji pieceļos no gultas, kad dzirdu savu vārdu.
- Inet...Kas ar tevi? Atkal murgo? - Kristaps uztraucies prasa, tikko pamodies no mana kliedziena.
Es ar plaši ieplestān acīm skatos uz viņu un sāku saprast, ka tas bija sapnis. Kad tas reiz beigsies? Es visu šo gadu nespēju atbrīvoties no šī murgainā sapņa, kas vienmēr atkārtojās. Vienmēr Elvīras vietā, esmu es.
Apguļos atpakaļ pie Kristapa, viņš mani cieši apskauj un piekļauj klāt.

- Viss būs labi, guli, ar mani tu esi drošībā.
Tik tiešam. Drošība - raksturo mūsu attiecības. Es zinu, ka nemīlu Kristapu, bet ar viņu jūtos drošībā un pasargāta. Tāpat es zinu, ka viņš to jūt. Nē, mūsu starprā nav ne strīdu, ne nesaprašanos. No malas varētu teikt, ka esam ideāls pāris. Bet tā nav. Kristaps cerēja, ka es viņu ar laiku iemīlēšu, bet tā nenotika. Mana mīlestība pieder Edam. Es zināju, ka neimīlēšu Kristapu jau tajā dienā, kad viņš mani pirmo reizi noskūpstīja. Elvīra šķiet ir piedevusi Edam par to, kā viņš izrīkojās ar viņu. Bet es nespēju. Ar Kristapu man ir labi, bet zinu, ka ar Edu būtu labāk.

Simtiem reižu esmu iztēlojusies sevi Eda vietā. Kā es rīkotos? Ja neprātīgi iemīlētos kādā? Vai es pastāstītu kaut ko tik sliktu par sevi, ja zinu ka varu pazaudēt cilvēku uz visiem laikiem?

Kamēr domāju, Kristaps blakus ir atkal iemidzis. Zinu, ka šīs attiecības nebūs mūžīgas, to zina arī viņš. Cilvēks nevar justies pilnvērtīgi laimīgs, ja otrs nemīl viņu. Pēc nedēļas man ir dzimšanas diena - paliek 18. Atceroties, kā pagāja mana 17 dzimšanas diena paliek savādi. 2014.gada 22.maijs bija gan laimīgākā, gan sliktākā diena manā mūžā. Savā dzimšanas dienā - es zaudēju nevainību, uzzināju, par to, ka mans puisis (Eds) ir izvarojis manu labāko draudzeni, pametu viņu. Savukārt, nākamajā dienā mēģināju izdarīt pašnāvību, skrienot zem ātri braucošas mašīnas. Mani izglāba Kristaps - mans tagadējais puisis

Ja būs atsaucība, šovakar būs vēl