Sarakstīju. :)10

Raugos telefonā, spēju ieraudzīt tur tikai tukšus vārdus, kurus velti man neapzinoties to vērtību, Tik daudz burti dienā kuri tev neizsaka gandrīz neko, Tu velti katru tukšo vārdu ikvienai, dažas to pieņem ar apziņu, ka mīli viņas kā nevienu citu, Viņas gtev uzticas, bet kā tu spēj būt tik vieglprātīgs, tads kuram viss ir vienalga, es domaju, ka tu esi savādāks. Tas mani biedē, jo arī es esmu ar tevi saķērusies, daudzi saka ka tas ir sīkums vnk aimirsti un viss, bet tas nav tik vienkārši, man bail ka sāpināsi mani, kas visticamāk ari tā bus, bet tomēr tu saki ka mīli mani, un no šiem vārdiem man parskrien drebuļi jo man šie vardi nozīmē daudz, tu pat nespēj iedomāties cik daudz. Es zinu ka neesmu tev vienīgā, kurai tu velti šos vardus. Es zinu, pajies pāris gadi, mēneši un jau būsi aizmirsis visu. Sirds tev tik cieta kā akmens. :( Bet tomēr domas riņķo ap tevi, gribētos būt tev blakām, bet ganjau mani pat neievērotu, jo apkārt lidinātos skaisti eņģeļi, kurus vēlētos tu iekarot par mani aizmirstot, žēl ka tev mīlēt nozīmē baudīt tikai izskatu. :( Es vēlētos lai tu saskati manu iekšējo ES un tiešām iemīli mani un, lai es tev būtu vienīgais eņģelītis kuram tu veltītu tos trīs skaistakos vardus uz pasaulēs, un es spētu apzināties un tiesām noticet tiem, ka nākuši no tavs sirsniņas un ka tava sirsniņa būtu kļuvusi mīksaka, kā zefīriņš. :_

MĪLET - pietrūkst blakām sirdspuksti tavi, kas piespiež sev klāt un neatlaiž. Pasaule tik maza liekas, cilveki pazīstami kākatra otrā Rīgas iela. Paskatoties uz pasauli ar brillēm, saproti, ka cilvēki kā puķītes pļāva zied, daži skaistāki, daži netik, tomēr visi pārņemti ar laika trukumu jo neviens nezin cik ilgi viņš dzīvos, vai kāds nesabradīs vai nesalauzīs. Visapkārt koki tik stalti, pļavas tik zaļas un puķes tik košas, bet tomēr tevi atrast nesanāk. :(