Ziema, kārtējās darbadienas beigas, kad steidzos mājās pie ģimenes, lai ar ģimeni ieturētu siltas vakariņas un pie kamīna siltumā iedzertu tēju.. Ejot mājās, man bija tik ļoti dīvāina sajūta, neparasti jocīga sajūta.. sajūta ka notiks kaut kas slikts... Vakarā savam puisim teicu, ka kaut kas nebūs riktīgi...Ieiet gulēt nevarēju, miegs bija pazudis, nogurums aizbēdzis no manis...Ar mokām iemigu... Nakts... puklstens 4...zvana telefons, skatos māsa, sapratu, kaut kas noticis.. paceļu telefonu, māsa saka :" Mamma....Mamma mirusi!" Es iekliedzos, kā traka, pieceldama visus mājas iemītniekus augšā...
Kad atgriezos no bērēm...mana mīļākā vieta bija istābā pie loga... sēdēju un domāju... Par, ko? Kapēc? Kā es tagad bez viņas dzīvošu... Es visu Dienu varēju pavadīt baznīcā, kritot ceļos un lūdzot, prasot Dievam kapēc viņš man atņēma Mammu,kapēc viņš man atņēma visvisvis tuvāko cilvēku kas man mūžā bija? Es bez viņas biju kā bez rokām, kā bez acīm, nezināju kā dzīvot... Es astoņus mēnešus dzīvoju ļoti dziļā depresijā...man nekas vairs nevajadzēja, neko negribēju....
Pagāja 3 gadi... zināju ka man mamma ir sargenģelis... viņa man bieži nāk ciemos sapņos...ļoti bieži ar viņu runājos baznīcā...
Ejot pa ielām es atskatījos uz kundzēm gados ar asarām acīs.... man bija tik grūti atsākt ierasto ikdienu... Viņa man bija viss... Kaut viņa man bija ļoti stingra, bet visslabākā mamma... tik daudz dzīvē viņa pārdzīvoja...slimoja, raudāja, krita, cēlās un atkal gāja... Ja jūs kaut spētu iedomāties, cik ļoti gribu viņu apmīļot, cik ļoti gribu viņu redzēt...
Ko es ar šo rakstu gribēju Jums pateikt...
Cieniet un Mīliet savus vecākus...
Rūpējaties par viņiem...Pasakiet katru mīļu brīdi ka viņus Mīliet, jo man es mammai nepaspēju to pateikt...
Piedodiet viņiem par visu, lai kādi arī viņi jums nebūtu... stingri, labi, slikti, dzērāji vai "biezie"... Pasakiet viņiem PALDIES par to,ko dzīvē viņi jums ir devuši, jo es tikai to varēju pateikt pie mammas zārka!!!
Paldies, ka lasījāt.... Ticu, ka cilvēki būs kas nesapratīs, bet es viņus nenosodu,gan jau paši izjutīs...
Man tagad ir 25, kad mammīte nomira man bija tik 22 :(
